Tulls Hostīlijs (ap 673.–642. g. p.m.ē.): militarizācija, iekarojumi un agrīnās Romas paplašināšanās

Galvenās politiskās īpašības

Militaristiska virzība:

• Senie autori (Livijs, Halikarnasa Dionīsijs) apraksta viņu kā Numa pretstatu. Kamēr Numa uzsvēra reliģiju un mieru, Tullus veicināja paplašināšanos ar ieročiem.

Agresīva ārpolitika:

• Kari pret Alba Longa, Fidenae, Veii un sabīniešiem. Šeit ietilpst leģendārais Horātu un Kuriātu duelis (ritualizēta konfliktu risināšana starp Romu un Albu).

Valsts konsolidācija caur iekarošanu:

• Pēc Alba Longa iznīcināšanas Tullus, iespējams, pārvietoja tās iedzīvotājus uz Romu, palielinot Romas darbaspēku un paplašinot patrīciju ģimenes.

Tā laika institūcijas

Karaliskā vara (regnum):

• Joprojām monarhija, karalis kā augstākais militārais, tiesu un reliģiskais vadītājs.

Senāts:

• Patres (vecāko) padomdevēju padome, kā Romula laikā, saglabāja prestižu, bet karaļa militārā loma pārsedza viņu ietekmi.

Asambleja (comitia curiata):

• Lielākoties ceremonāla; pilsoņi apstiprināja lēmumus, bet neveidoja politiku.

Reliģija:

• Atšķirībā no Numa, Tullus sākotnēji ignorēja kultus. Livijs apgalvo, ka šī bezdievišķība noveda pie mēra un viņa krišanas — vēlāk viņš mēģināja atjaunot rituālus, bet dievi (īpaši Jupiters) viņu sodīja.

Pilsētas pārvaldība un sociālais kārtības veidojums

Pilsētas integrācija:

• Apvienojot Alba Longa iedzīvotājus, Roma paplašinājās sociāli un fiziski (Caelian kalna apdzīvošana).

Sabiedrības militarizācija:

• Pilsoņu pienākumi arvien vairāk bija saistīti ar militāriem pienākumiem, stiprinot pilsoņa kā karotāja lomu.

Tiesības un kārtas slāņi (turpinājums no Romula):

• Patriciji (patres): Saglabāja dominanci politikā un senātā.
• Plebeji: Pēc Alba pievienošanas kļuva skaitliski vairāk, bet tiesības palika ierobežotas; politiskā ietekme joprojām minimāla.
• Klienti: Paplašināta klase, kas bija atkarīga no patriciju patroniem aizsardzībai un pārstāvībai.
• Demokrātijas nebija: Varas koncentrācija monarhijā + patriciju elitē. Asamblejas darbojās, bet bez īstas likumdošanas pilnvaras.

Salīdzinājums ar Romulu un Numu

• Romuls: Izveidoja institūcijas, organizēja Senātu, definēja patricijus/klientus. Karotāja-karalis modelis.
• Numa: Reliģisks miermīlētājs; izveidoja priesterību, kultu kārtību, regulēja rituālus.
• Tullus: Atgriezās pie Romula militarisma, paplašināja Romu caur iekarošanu, bet bez jauniem konstitucionāliem reformām — viņa mantojums ir teritoriāls/pilsētas, ne institucionāls.

Tullus Hostilius – reformas un galvenās pārmaiņas

Militārā uzmanība:

• Organizēja karus pret Alba Longa, Fidenae, Veii un sabīniešiem.
• Leģendārais duelis (Horāti vs Kuriāti) kā ritualizēts kara institūts.

Iedzīvotāju integrācija:

• Pēc Alba Longa iznīcināšanas lielāko daļu tās iedzīvotāju (patricijus + tautu) pārvietoja uz Romu.
• Jaunas patriciju ģimenes ieņēma vietas Senātā.
• Caelian kalnu apdzīvoja jaunpienācēji.

Institucionāli:

• Viņam netika piedēvētas lielas jaunas civilo vai reliģisko institūciju izveides (atšķirībā no Numa).
• Vēlāk mēģināja atjaunot novārtā atstātus rituālus, bet tas tika saistīts ar dievišķības neievērošanu.

Pilsētas attīstība:

• Paplašināja pilsētas teritoriju, iekļaujot jaunus apdzīvotus rajonus.

Laika periods ekonomika

• Lauksaimniecība: Galvenais pamats; iekarošana deva jaunu zemi un darbaspēku.
• Darba spēka piegāde: Alba Longa iedzīvotāju pieplūdums palielināja pieejamo darbaspēku un militāro spēku.
• Agrīna integrācijas ekonomika: Apvienojot iedzīvotājus, radās jauni klient–patrona sakari, stiprinot patriciju īpašumus.
• Nav pierādījumu par tirdzniecības reformām vai izsolēm/tirgiem: Atšķirībā no vēlākajiem karaļiem (īpaši Ancus Marcius, kurš uzbūvēja Ostiā ostu). Tullusa laikā uzmanība bija uz militāro, ne komerciālo.