Lepnais Ķauķis
Ķauķu ģimene ligzdoja ceļa malā.
Kādu dienu cālēni ieraudzīja kamieli, kas gāja garām.
“Tēti!” viņi čivināja. “Mēs redzējām milzīgu dzīvnieku!”
Ķauķis izstiepa savu kāju. “Vai šādu lielu?”
“Lielāku!”
Ķauķis izstiepa savus spārnus. “Vai šādu lielu?”
“Vēl lielāku!”
“Jūs maldāties, bērni,” viņš teica. “Nav radījuma, kas būtu lielāks par mani.”
“Pagaidiet un redzēsiet,” teica cālēni.
Kamielis atgriezās nākamajā dienā, un ķauķis stiepās un stiepās, līdz kamielis viņu aprīt, bet pēc tam izspļāva.
“Es atzīstu, ka radījums ir liels,” teica ķauķis, “bet es joprojām uzstāju:
Esmu vislielākais.”
Frankolīns un bruņurupucis
“Esmu daudz labāks par tevi!” lielījās frankolīns. “Es staigāju ātri, bet tu esi lēns. Un es varu lidot!”
“Apsveicu tevi,” teica bruņurupucis. “Es vienkārši daru to, ko varu vislabāk.”
Tad viņi sajuta dūmu smaku.
“Zāle deg!” kliedza bruņurupucis.
“Mums jātiek drošībā!” kliedza frankolīns.
Bruņurupucis atrada dziļu bedri, ko bija izveidojis ziloņa pēdas nospiedums, un tā bija pilna ar ūdeni. Viņš ienira bedrē un pārdzīvoja ugunsgrēku.
Frankolīns mēģināja aizlidot, bet dūmi un liesmas viņu pārņēma, un viņš nokrita zemē un nomira.
Tas, kurš lielās, ne vienmēr ir labākais.
Ērglis un Leopards
Ērglis un Leopards lielījās par to, kurš ir labākais plēsējs.
“Esmu labākais!” paziņoja Ērglis.
“Nē, tu neesi!” Leopards protestēja. “Esmu labākais!”
“Es tev parādīšu, kurš ir labākais,” Ērglis iekliegās un tad strauji nolaidās lejā, sagrāba vienu no Leoparda mazuļiem un aizlidoja atpakaļ uz savu ligzdu.
Leopards sāka raudāt. Viņš skrēja, viņš lēca, bet viņš nevarēja uzlidot augšā, lai izglābtu savu mazuli. Viņš gāja visur, meklējot kādu, kas viņu iemācītu lidot. Bet Leopardam nebija spārnu; viņš nevarēja lidot.
Tā Ērglis parādīja Leopardam, kurš ir labākais plēsējs.
Lauva un Krokodils
Lauva un Krokodils lielījās.
“Esmu stiprāks par tevi!” rēca Lauva.
“Nē, esmu stiprāks par tevi!” protestēja Krokodils. “Es varu nogalināt Nīlzirgu ūdenī.”
“Bet es varu nogalināt Bivoli uz zemes,” atbildēja Lauva.
Lai to pierādītu, Lauva pielavījās Bivolim pie upes krasta. Kad Lauva uzlēca un tad vilka Bivoli lejā, Krokodils iznāca krastā, satvēra Bivoli aiz pakaļējās kājas un vilka.
Krokodils ievilka Bivoli ūdenī un ievilka ūdenī arī Lauvu. Tad Krokodils noslīcināja gan Lauvu, gan Bivoli un aprija tos.
“Garšīgi!” viņš teica. “Tagad visi zina, ka esmu visstiprākais.”
Jaunā Lauvas Atriebība
Kad Lauvas dēls dzirdēja, ka Krokodils ir nogalinājis un apēdis viņa tēvu, viņš vēlējās atriebties.
Jaunais Lauva devās un izsekoja Bifeļu gar upes krastu.
Atkal Lauva uzbruka Bufalim, un atkal Krokodils iznāca krastā, satvēra Bifeļa kāju un vilka.
Šoreiz, tomēr, jaunais Lauva cīnījās pretī. Viņš spēcīgi vilka, velkot Krokodilu tālāk uz sauszemes. Tad jaunais Lauva uzbruka Krokodilam un saplosīja to gabalos.
Tādējādi jaunais Lauva atrieba savu tēvu un pierādīja, ka Lauva ir spēcīgākais dzīvnieks uz sauszemes, bet Krokodils ir spēcīgākais ūdenī.