Bruņurupucis un viņa parādi
Bruņurupucis bija parādā naudu visiem saviem draugiem.
“Samaksā man!” teica Tārps.
“Pagaidi šeit,” atbildēja Bruņurupucis un aizgāja pie Gaiļa.
“Samaksā man!” teica Gailis.
“Nāc man līdzi!” atbildēja Bruņurupucis.
Gailis atnāca, apēda Tārpu un gaidīja savu naudu.
Tad Bruņurupucis aizgāja pie Mežakaķa.
“Samaksā man!” teica Mežakaķis.
“Nāc man līdzi!” atbildēja Bruņurupucis.
Mežakaķis atnāca, apēda Gaili un gaidīja savu naudu.
Tad Bruņurupucis aizgāja pie Leoparda.
“Samaksā man!” teica Leopards.
“Nāc man līdzi!” atbildēja Bruņurupucis.
Leopards atnāca un uzbruka Mežakaķim. Viņi sīvi cīnījās un cīņas laikā nogalināja viens otru.
Tad Bruņurupucis smējās un apēda abus.
Viņš nevienam nemaksāja.
Kamielis un viņa septiņi biedri
Kamielim bija septiņi biedri: Lauva, Čūska, Ērkšķu krūms, Uguns, Plūdi, Godīgums un Viltība.
Viltība sacīja Čūskai un Ērkšķu krūmam: “Nogalināsim Lauvu! Čūska var iekost Lauvai, tad paslēpties Ērkšķu krūmā.”
Tā Čūska iekoda Lauvai un paslēpās.
Kamielis bija dusmīgs. “Uguns, sadedzini Ērkšķu krūmu un Čūsku!”
Uguns paklausīja.
Tad kamielis sacīja: “Plūdi, apdzēsiet Uguni!”
Viltība kliedza: “Plūdi mūs slīcina.”
“Plūdi nevar iet kalnup,” sacīja Godīgums. “Nes mūs kalnup, Kamieli!”
Kamielis nesa Godīgumu un Viltību kalnā.
Viltība sacīja: “Nogalināsim Kamieli!”
Viltība un Godīgums nogalināja Kamieli un to pagatavoja.
Bet, kad viņi ēda viņa gaļu, tā viņus žņaudza.
Viņi nomira.
Visi prom.
Suns un Pangolīns
Suns un Pangolīns šķīla ķirbju sēklas.
Pangolīns apēda visus savus kodolus, bet Suns savus saglabāja.
“Kāpēc tu nesaglabā kodolus?” Suns jautāja, un Pangolīns nokrita beigts.
Gāja garām sieviete. “Kā Pangolīns nomira?”
Suns teica: “Es jautāju Pangolīnam: kāpēc tu nesaglabā kodolus?”
Kad Suns to pateica, sieviete nokrita beigta.
Suņa māsa gāja garām. “Kā sieviete nomira?”
Suns teica: “Es teicu sievietei, ka es jautāju Pangolīnam: kāpēc tu nesaglabā kodolus?”
Kad Suns to pateica, viņa māsa nokrita beigta.
Šausmu pārņemts par šiem notikumiem, Suns vairs nekad nerunāja.
Zvirbulis un papagailis
Kāds vīrs nomira.
Zvirbulis un papagailis strīdējās par to, kuram vajadzētu mantot vīra īpašumu.
'Es visu mūžu nodzīvoju ar šo vīru,' sacīja zvirbulis. 'Kur viņš pārcēlās, es pārcēlos. Es vienmēr paliku ar viņu.'
'Tas nav nekas!' papagailis iečivinājās. 'Vīrs mani paņēma no koku galotnēm. Kad man izauga spalvas, viņš no tām izveidoja galvassegu, ko pārdeva par naudu, par kuru viņš nopirka sievu, kurai bija meitas, kuras ieguva vīrus, kuri dāvāja viņām bērnus. Esmu šīs ģimenes bagātības cēlonis; tāpēc man vajadzētu mantot.'
Cilvēki lēma par labu papagailim. 'Viņš ir avots; viņam jāmant.'
Neeksistējoša ēzeļa briesmas
Kāds zēns uz ielas atrada dažas monētas. “Mēs varam nopirkt vistas!” viņš teica.
“Jā!” teica viņa tēvs. “Vistas dēs olas, un mēs pārdosim olas, lai nopirktu kazas.”
“Jā!” teica dēls. “Kazas vairosies, un mēs pārdosim kazlēnus, lai nopirktu ēzeli, un tu man atdosi ēzeli, lai es varētu braukt ar to.”
“Nē!” iesaucās tēvs. “Ēzelis ir mans!”
“Nē!” iesaucās dēls. “Ēzelis ir mans!”
“Mans!” iesaucās tēvs.
“Mans!” iesaucās dēls.
Un tad tēvs iesita savam dēlam un padarīja viņu aklu uz vienu aci.
Tas viss neeksistējoša ēzeļa dēļ.