Sikspārnis un Balodis
Karalis sūtīja Balodi atnest Mēnesi, un Sikspārni – Sauli.
Balodis lidoja ātri, un Mēness ieradās pirmais.
“Es piešķiru tev godu, ko biju plānojis Saulei,” sacīja Karalis.
“Tu valdīsi pār nakti, un cilvēki bungos un stāstīs stāstus tavā gaismā.”
Tā kā Sikspārnis kavējās, Saule ieradās vēlāk.
“Es tavu godu atdevu Mēnesim,” Karalis paskaidroja, “bet tu valdīsi pār dienu un spīdēsi uz cilvēkiem, kad viņi staigā apkārt.” Saule bija nikna. “Mēs tagad esam ienaidnieki!” viņš teica Sikspārnim.
Tāpēc Sikspārnis skatās lejup dienā un lido tikai naktī.
Žurka un sikspārnis
“Šī zupa garšo tik labi,” žurka teica savam draugam, sikspārnim.
“Kāds ir tavs noslēpums?”
“Es pats vāros ūdenī,” teica sikspārnis. “Es tev parādīšu, kā to darīt.”
Sikspārnis iekāpa ūdens katlā un pēc dažām minūtēm atkal izkāpa. Ūdens nevārījās, bet žurka domāja, ka tas vārās.
Žurka aizgāja mājās un lika savai sievai viņu izvārīt. “Tas ir
sikspārņa noslēpums garšīgas zupas pagatavošanai,” viņš paskaidroja. “Vienkārši vāriet mani dažas minūtes.”
Žurka nomira!
Viņa atraitne pastāstīja karalim, kurš pavēlēja arestēt sikspārni.
Tad sikspārnis paslēpās un iznāca tikai naktī.
Karalienes mielasts
Karaliene organizēja mielastu dzīvniekiem, ieceļot Govs par namamāti.
Pienāca pirmais ēdiens, un Govs izdalīja ēdienu. “Tev, Kaza,” viņa teica, un līdzīgi arī Aitai, Sunim, Kaķim, Cūkai, Gailim un tā tālāk.
“Bet kā ar mani?” iespurdzējās Muša.
Govs bija aizmirsusi par Mušu. “Pagaidi savu kārtu!” viņa dusmīgi teica.
Govs pasniedza otro ēdienu; atkal Mušai nekā.
“Esmu izsalcis!” iespurdzējās Muša.
Bet Govs neklausījās, un Muša nesaņēma nekādu ēdienu.
Pēc mielasta Muša sūdzējās Karalienei.
“Sākot ar šo brīdi,” Karaliene pasludināja, “Muša knābās Govs acīs; tas būs viņas mielasts.”
Dievs un putni
Iesākumā Dievs teica putniem: “Celieties un ejiet!”
“Ja tā būs Dieva griba,” putni čivināja, “mēs celsimies un iesim.”
Arī pārējās spārnotās radības teica to pašu.
Bet pērļvista neteica to pašu. Pērļvista bija lepna, tāpēc viņa teica: “Neatkarīgi no tā, vai Dievs to vēlas vai nē, es celšos un iešu.”
Viņa piecēlās, lai ietu, bet nokrita; viņa piecēlās vēlreiz, un atkal viņa nokrita.
Tad Dievs teica: “Pērļvista, es noņemu savu svētību no tevis: lidošanas vietā tu staigāsi.”
Tāpēc mūsdienās pērļvista vicina spārnus, bet nevar lidot.
Ods un Ausis
Kādu dienu Ods un Ausis kopā peldējās upē.
Pēc tam Ausis iezieķēja savu ādu ar vasku. “Tas padara mūsu ādu mīkstu,” sacīja Ausis. “Tava āda izskatās ļoti raupja, Ods. Mēs tev iedosim vasku, kad būsim pabeiguši.”
Ods gaidīja un gaidīja, bet, kad Ausis bija pabeigušas, tās nolika vasku malā un devās mājās.
Ods sekoja viņām. “Dodiet man vasku!” viņš teica.
Ausis lika Rokām aizdzīt Odu prom. “Piesit viņam, Rokas!” viņas teica.
Tāpēc Ods dūc tev ausī. “Es gribu vasku!” viņš saka, un viņš kož, jo ir dusmīgs.