Solona reformas: Juridiskās reformas un to nozīme Atēnu tiesībās
Solona reformu novērtējums (Juridiskās reformas)
Solona juridiskās reformas bez šaubām bija viņa lielākais panākums. Tiesības jebkuram pilsonim, ne tikai cietušajai personai vai viņas ģimenei, meklēt juridisku palīdzību tiesā, iezīmē fundamentālas izmaiņas Atēnu likumos.
Publiskās tiesības, kurās noteiktas darbības tika uzskatītas par tādām, kas ietekmē valsts labklājību, tagad tika uzskatītas par svarīgākām un taisnīgāku sistēmu taisnīguma nodrošināšanai noteiktos jautājumos nekā privāta šķīrējtiesa, ko vadīja maģistrāts un kurā iesaistījās tikai strīdā iesaistītās puses:
Plutarchs, Solons 18.5
Jo, kad Solonam acīmredzot jautāja, kura pilsēta ir vislabākā, kurā dzīvot, viņš atbildēja: ‘Tā, kurā tie, kuriem nav nodarīts pāri, ne mazāk kā tie, kuriem ir nodarīts pāri, nosoda un soda pārkāpējus.’
Otras tiesības jebkuram pilsonim, kurš uzskatīja, ka maģistrāts pret viņu ir izturējies netaisnīgi, pārsūdzēt Heliaea (Tautas tiesa) ne tikai padarīja aristokrātiskos maģistrātus atbildīgus tautai, bet arī noteica tautas lomu tiesību sistēmā. Aristotelis bija pareizs savā vērtējumā, ka šī bija viena no trim ‘demokrātiskākajām’ Solona reformām: Heliaea un Ecclesia, tauta tiesu un likumdošanas spējās, kļuva par Atēnu ‘radikālās’ demokrātijas dvīņu pamatiem piektajā gadsimtā.
Šīs divas svarīgās juridiskās reformas tomēr būtu bijušas mazāk efektīvas, ja Solons nebūtu arī aizstājis Draco šauro, skarbo likumu kodeksu (izņemot likumu par slepkavību) ar visaptverošu, sarežģītu likumu kopumu, kas aptvēra daudzās sarežģītās cilvēka pieredzes jomas. Viņa likumu klāsts, īpaši tik agrīnā posmā Atēnu vēsturē, ir apbrīnas vērts: izņemot acīmredzamos kriminālos un politiskos likumu jomas (piemēram, slepkavība, zādzība, nodevība un amnestija trimdiniekiem), bija arī tādi, kas attiecās uz sabiedrisko morāli (piemēram, laulības pārkāpšana, mirušo apmelošana, slikta uzvedība sabiedriskās vietās, prostitūcija un pārmērīgas skumjas izpausmes bērēs), ģimenes tiesības (piemēram, mantinieču tiesības, testamentu sastādīšana, mantošana un pienākumi laulībā), zemes tiesības (piemēram, publisko aku kopīga izmantošana, koku stādīšana un robežas) un komerctiesības (piemēram, aizdevumi un eksports). Solona likumu kodekss veidoja Atēnu piektā gadsimta likumu pamatu, un, lai gan tie likumi, kurus bija aizstājuši jaunāki likumi, tika atcelti, Solona likumi tika turēti publiskā apskatē daudzus gadsimtus kā apliecinājums viņa ideālam par taisnīgumu visiem pilsoņiem.