Senās Atēnas
Atēnas un to attīstība: Solona reformas, tirānija un demokrātijas nodibināšana.
Avoti un metodoloģija
Solona reformu vēsturiskie avoti un metodoloģiskā pieeja pētījumam.
Ekonomiskā un politiskā krīze Atēnās
Problēmas, kas lika pretējām pusēm 594. gadā p.m.ē. izvēlēties Solonu par starpnieku, meklējamas septītajā gadsimtā (700.–601. gads p.m.ē.).
Solona reformas (ekonomiskās reformas)
Pārskats par ekonomiskajām, politiskajām un tiesiskajām reformām, ko Solons pieņēma, lai pārvarētu krīzi, sniegts Aristoteļa darbā "Atēnu polītija" (6–12) un Plūtarha darbā "Solona dzīves apraksts" (15–25).
Solona reformas (politiskās reformas)
Lai gan Solona ekonomiskās reformas bija būtiskas, lai novērstu tūlītējas briesmas, ka krīze pāraugs revolūcijā, bija nepieciešamas arī politiskas izmaiņas.
Solona reformas (tiesiskās reformas)
Aristoteļa aprakstā par Solona reformām viņš izceļ trīs jaunās konstitūcijas "demokrātiskākās" iezīmes.
Solona reformu novērtējums (ekonomiskās reformas)
Lai gan parādu verdzības atcelšana bija izcila sociālā reforma un parādu anulēšana sniedza tūlītēju ekonomisku atvieglojumu, pamatproblēmas saglabājās.
Solona reformu novērtējums (tiesiskās reformas)
Solona tiesiskās reformas neapšaubāmi bija viņa lielākais panākums. Jebkura pilsoņa tiesības meklēt tiesisko aizsardzību tiesā iezīmē fundamentālas pārmaiņas Atēnu tiesībās.
Solona reformu novērtējums (politiskās reformas)
Aristotelis un Plūtarhs apraksta krīzi Atikā kā šķiru cīņu, taču ir pamats uzskatīt, ka šis viedoklis pilnībā neizskaidro Solona iecelšanu par starpnieku.
Peisistratīdu tirānija (Peisistrāta uzplaukums)
Tirānijas vēsture Atēnās literārajos avotos tiek apskatīta trīs posmos: Peisistrāta nākšana pie varas, viņa valdīšana un tirānijas gāšana.
Peisistratīdu tirānija (Peisistratīdu valdīšana)
Peisistrāts valdīja no aptuveni 547./6. gada līdz savai nāvei 528./7. gadā p.m.ē., saglabājot varu ar spēka, diplomātijas un nabadzīgo iedzīvotāju atbalsta politikas palīdzību.
Peisistratīdu būvniecības programma
Peisistratīdi pārraudzīja vērienīgāko būvniecības programmu arhaiskajās Atēnās.
Peisistratīdu reliģiskie svētki
Peisistrāts mērķtiecīgi veicināja valsts kultu un svētku izaugsmi, lai vājinātu vietējos kultus, kuros dominēja aristokrāti.
Tirānijas gāšana
Primārajos avotos ir pretrunīgas ziņas par to, vai Peisistrāta pēctecis bija Hipijs vai Hiparhs, un par to, kā tirānija tika gāzta.
Kleistena reformas: Atēnu demokrāatijas attīstība
Politiska situācija pirms Kleistena reformām, 511./0.–507./6. gads p.m.ē.
Kleistena reformas un motīvi
Zinātnieku viedokļi par Kleistena motīviem dalās – no savtīga oportūnisma līdz cēlam altruismam.
Kleistena dēmu un cilšu reformas (dēmi)
Vietējā pārvalde, ko iepriekš kontrolēja aristokrātu klanu dominētās frātrijas, tika pārveidota dēmu sistēmā.
Kleistena dēmu un cilšu reformas (ciltis)
Kleistens sadalīja Atiku trīs ģeogrāfiskos apgabalos: piekrastē (Paralia), iekšzemē (Mesogeia) un pilsētā (Astu), kopumā izveidojot trīsdesmit "tritijas".
Demokrātijas attīstība
Hērodots uzskatīja Kleistenu par Atēnu demokrātijas dibinātāju, neskatoties uz viņa tirāna mazdēla statusu.