Sākumā Prēriju piekūns un Vārna sēdēja uz baļķa, kas izvirzījās virs ūdeņiem, kuri klāja pasauli. Viņi jautāja Pīlei, kādu skaitli tā ir sapņojusi, un Pīle atbildēja: 'Divi'. Prēriju piekūns piešķīra viņai skaitli trīs un lika ienirt ūdenī un izcelt smiltis no dibena. Pīle nirsta, lai dabūtu smiltis, bet, pirms viņa sasniedza dibenu, beidzās trīs dienas, kas viņai bija atvēlētas. Viņa pamodās no sava sapņa, nomira un uzpeldēja virspusē. Tomēr Prēriju piekūns atdzīvināja viņu un jautāja, kas par vainu. Pīle teica, ka viņa ir iznākusi no sava sapņa, nomirusi un pēc tam uzpeldējusi.
Prērijas piekūns tagad jautāja Lapsītim, kādu skaitli viņš bija sapņojis. Lapsītis atbildēja: 'Četri'. Tad Prērijas piekūns viņam piešķīra skaitli divi un pavēlēja nirt pēc smiltīm. Pirms Lapsītis sasniedza dibenu, pagāja divas dienas, un viņš iznāca no sava sapņa. Arī viņš nomira, un viņa ķermenis uzpeldēja ūdens virspusē. Prērijas piekūns ieraudzīja līķi, atguva to un atdzīvināja Lapsīti. Viņš jautāja Lapsītim, kas bija par vainu, un Lapsītis atbildēja, ka ir izgājis no sava sapņa.
Tad Prēriju piekūns jautāja Dzeltenkaklam, par kādu skaitli viņš bija sapņojis. Dzeltenkaklis atbildēja, ka sapņojis par pieci. Prēriju piekūns viņam piešķīra skaitli četri un pavēlēja, ka tik dienu viņam jāatnes smiltis no ūdeņu dzelmes. Dzeltenkaklis bija veiksmīgs. Viņš ienira līdz pat ūdeņu dzelmei un katrā rokā ieguva nedaudz smilšu. Atgriežoties virspusē, viņš zaudēja samaņu, nomira un uzpeldēja virs ūdens. Prēriju piekūns viņu atdzīvināja un jautāja, vai viņš ir ieguvis kādas smiltis. Dzeltenkaklis atbildēja, ka ir, tāpēc Prēriju piekūns vēlējās zināt, ko viņš ar tām darījis. Dzeltenkaklis paskaidroja, ka tās visas izslīdējušas no viņa tvēriena, kad viņš nomira.
Prēriju piekūns un Vārna abi viņam smējās un teica, ka viņam netic. Tad viņi paskatījās uz viņa rokām un zem nagiem atrada smiltis. Viņi paņēma šīs smiltis un meta tās visos virzienos. Tādā veidā viņi radīja pasauli.
