Ziemeļamerikas indiāņu mīti

Šeit jūs atradīsiet Amerikas indiāņu pasaku un mītu kolekciju. Daudzos indiāņu mītos mēs lasām, kā šamaņi, pa vienam vai grupās, dodas uz Garu zemi, lai vai nu meklētu to cilvēku dvēseles, kuri ir slimi, bet vēl nav miruši, vai meklētu padomu pie pārdabiskām būtnēm. Šīs taumaturgiskās prakses parasti veica trīs medicīnas vīri, darbojoties saskaņoti. Iekrītot transā, kurā viņu dvēseles it kā uz laiku atdalījās no ķermeņa, viņi sekoja slimā cilvēka gara pēdām garu pasaulē. Secību, kādā viņi ceļoja, noteica viņu sargeņģeļu relatīvais spēks: tie, kuriem bija stiprākie gari, bija pirmajā un pēdējā vietā, bet tas, kuram bija vājākais, tika novietots pa vidu. Ja slimnieka pēdas griezās pa kreisi, viņi teica, ka viņš mirs, bet, ja pa labi, viņš atveseļosies. No pēdām viņi varēja arī uzminēt, vai tuvumā nav kādas pārdabiskas briesmas, un pirmais priesteris teica maģisku dziedājumu, lai novērstu šādu ļaunumu, ja tas nāca no priekšas, savukārt, ja briesmas nāca no aizmugures, burvestību dziedāja priesteris, kurš gāja pēdējais. Parasti viņu uzturēšanās ilga vienu vai divas naktis, un, izglābuši pacienta dvēseli, viņi atgriezās, lai ievietotu to viņa ķermenī.