Senās Romas agrīnais posms
Šeit mēs piedāvājam vairākus punktus no autoru skatupunkta
Galvenā tēma, ko apskatīsim, ir izsoles vēsturiskajā kontekstā.
Kāpēc mēs izvēlamies šo pieeju? Lai izvairītos no bieži sastopamās kļūdas – „vēsturisko parādību modernizēšana“.
Raksta mērķis ir iepazīstināt mūsu cienījamās lasītājus ar klasisko vēsturisko kontekstu un izskatīt izsoles kā sociālās darbības aktus, balstoties uz autoru skatījumu.
Solis pa solim jūs sekosiet katram klasiskās Romas attīstības posmam, izsekosiet tās evolūcijai, kas var būt ļoti noderīgi sociālo attiecību pārmaiņu izpratnei un palīdzēs labāk izprast mūsdienu izsoļu struktūru un dizainu kā tirdzniecības instrumentu.
Senāta definīcija
Lai izsekotu, kas bija senie romieši un kas bija Senā Roma kā metropole, piedāvājam īsu ceļojumu uz sākotnējiem laikiem...
Cenate:
Cenate šajā kontekstā: archaisks, leģendārs, daļēji mītisks padome (proto-Senāts).
Senāts:
Senāts šajā kontekstā: vēlāk institucionalizēts orgāns, vēsturiski pierādīts.
Romuls un Roma
Šeit mēs izklāstām Romula periodu kā priekšsacīkšu soli pirms galvenā pārskata. Lasītājam jāņem vērā, ka šī sadaļa rakstā parādīsies divreiz, bet nedaudz mainītā kontekstā.
Neskatoties uz to, ka tādu personu, ko dažos avotos sauc par Romulu, uzskata par leģendāru, leģendām joprojām ir vieta mūsu izpratnē par dzīvi...
„Romuls un Rems, Rejas Silvijas un Mara dēli, tika atstāti pie Tiberas upes, izglābti no vilku mātes un audzināti ganu. Pieauguši, viņi atgriezās un nolēma dibināt pilsētu. Pēc strīda ar Remu par vietu un zīmēm, Romuls nogalināja savu brāli un nosauca pilsētu pēc sevis, Roma.“
Līvijs – Ab Urbe Condita, I grāmata, 6. nodaļa (apm. 27–9 p.m.ē.)„Romuls un Rems, Rejas Silvijas bērni, tika atstāti Tiberas krastā, baroti no vilku mātes un audzināti ganu Faustula vadībā. Pieauguši, viņi nolēma dibināt pilsētu. Romuls, izvēloties Palatīna kalnu, nogalināja Remu pēc tam, kad viņš pārlēca pāri mūriem, un kļuva par vienīgo valdnieku, piešķirot pilsētai nosaukumu Roma.“
Dionīsijs no Halikarnasa – Roman Antiquities, I grāmata, 7–8 (apm. 30–27 p.m.ē.)„Romuls un Rems, Mara dēli, tika atstāti pie upes, lai nomirtu, izglābti no vilku mātes un vēlāk audzināti Faustula vadībā. Pieauguši, viņi nolēma dibināt pilsētu. Radās strīdi par to, kur apmesties; Rems izsmēja Romula mūrus un tika nogalināts. Romuls kļuva par pirmo Romu karali.“
Plūtarhs – Romula dzīve, 2.–3. nodaļa (46–120 p.m.ē.)
Avoti, ar kuriem saskaramies, nav pilnībā uzticami, vienkārša iemesla dēļ: visi tie ir rakstīti būtiski vēlāk nekā aprakstītie notikumi. Pat ja atstājam malā stilistisko pieeju, kas raksturīga šim laikam, pilsētas dibināšanas hronoloģija, kā aprakstīts augstāk, var būt pieņemama tikai ar izņēmumiem, ja šādi liecību dati saskan ar arheoloģiskajiem datiem — un, par laimi, tie saskan! Noņemot teksta greznību un dekorācijas, iegūstam datus, ko var analizēt un salīdzināt ar faktiem.
Savāksim tad faktus par Romas pilsētas dibināšanu
Antīkie literārie liecinieki (Līvijs, Dionīsijs, Plūtarhs, Ovidijs utt.) rakstīja gadsimtus pēc notikumiem; arheoloģija sniedz tiešus fiziskus datumus. Zemāk es sniegšu dažus citātus no antīkiem tekstiem (ar tulkojuma vietām) un mūsdienu arheoloģiskos kopsavilkumus (izrakumu ziņojumus katra fakta blakus).
Antīks liecinājums (fakti, kā tie ierakstīti):
Līvijs sniedz tradicionālo dibināšanas naratīvu un izmanto ierasto dibināšanas hronoloģiju (Romas kalendāra tradīcija Romula dibināšanu ierindo 753 p.m.ē.).
Visa karaliskās valdīšanas ilgums no pilsētas dibināšanas…
(Līvijs, Ab Urbe Condita, I grāmata)Materiālie pierādījumi liecina par urbanizācijas aktivitātēm Palatīna un Foruma teritorijā 8. gadsimtā p.m.ē., kas saskan ar proto-pilsētveida dibināšanu I tūkstošgadē p.m.ē. Keramika, māju paliekas un rituālie depozīti datēti ar 9.–8. gadsimtu p.m.ē., atbalstot koncentrētas apdzīvotas vietas veidošanos šajā laikā (arheoloģiskie kopsavilkumi un Palatīna izrakumi).
Vieta: Palatīna kalns (un blakus esošās zemienes – Foruma teritorija) kā kodols
Antīks liecinājums:
Arheoloģija:
Palatīna izrakumi atklāj dzelzs laikmeta mājas, posteņus un agrīnu mūra līniju (daži pētnieki to sauc par Palatīna apmali „murus Romuli“), datējot ar 8. gadsimtu p.m.ē. Agrīgie kapsētas slēgti nākotnes Foruma ielejā 9. gadsimta p.m.ē. beigās un teritorija pārvēršas par publisku (vai rituālu) lietojumu 8. gadsimtā p.m.ē. Šie dati nosaka sākotnējo apdzīvotību un rituālo (urbanistisko) darbību Palatīnā un blakus ielejās 8. gadsimtā p.m.ē.
„Dvīņi“ (un „vilku māte“) dibināšanas leģenda — Romuls un Rems
Antīkie citāti: (klasiskā leģendārā forma)
Agrīnā nocietinājuma | Palatīna siena (reizēm saistīta ar „Romulu“)
Antīkie liecības:
Arheoloģija:
„Romuls iezīmēja pilsētas robežas, uzcēla mūrus, nocietināja Palatīna kalnu, novietoja sargu posteņus pa perimetru un organizēja iedzīvotājus tās aizsardzībai.“
Līvijs — Ab Urbe Condita, I grāmata, 4–6 nodaļas (ap 27–9 p.m.ē.)„Pēc pilsētas dibināšanas Romuls to apņēma ar mūriem un noteica pilsoņus katras daļas aizsardzībai, izvietojot sargus un nocietinot pieejas uz Palatīnu. Šādā veidā pilsēta kļuva droša, un pilsoņi bija disciplinēti gan karā, gan mierā.“
Dionīsijs no Halikarnasa — Romiešu antīkās vēstures, I grāmata, 10–14 nodaļas (ap 30–7 p.m.ē.)„Tādējādi Romuls, ieskaujot pilsētu ar mūri un piešķirot katram vīram atbilstošu vietu aizsardzībā, nolika Roma un Senāta pamatus.“
Līvijs, I grāmata, 6 nodaļa„Viņš uzcēla nocietinājumus ap izvēlēto vietu, noteica robežas un piešķīra zemes gabalus katram apmetnim, lai gan aizsardzība, gan dzīvojamās vietas būtu sistemātiski sakārtotas.“
Dionīsijs, I.11–12
Agrīnā mājokļa arhitektūra: būdas (Casa Romuli)
Arheoloģija:
Antīkie liecības:
„Romula būdas vieta tika saglabāta, un tās vienkāršība tika atzīmēta pēc tradīcijas; vēlāk pontifi uzturēja to kā svētu vietu, atgādinot par pilsētas pazemīgajiem pirmsākumiem.“
„Šo būdu, ko Romuls uzcēla ar savām rokām Palatīnā, romieši saglabāja pat pēc lielāku māju un publisko ēku celtniecības, kalpojot kā pilsētas izcelsmes simbols.“
Līvijs — Ab Urbe Condita, I grāmata, 6 nodaļa (ap 27–9 p.m.ē.)„Romula māja Palatīnā bija maza un vienkārša, veidota no neapdedzinātiem ķieģeļiem un salmiem. Vēlāk romieši to rūpīgi saglabāja, un pontifi uzturēja to, uzturot dzīvu pilsētas dibinātāja atmiņu.“
Dionīsijs no Halikarnasa — Romiešu antīkā vēsture, I grāmata, 14 nodaļa (ap 30–7 p.m.ē.)„Romuls uzcēla būdu no pazemīgiem materiāliem Palatīna kalnā, un pat pēc pilsētas paplašināšanās būda tika saglabāta kā svēta relikvija. Par to rūpējās priesteri, kas to rādīja tiem, kas vēlējās redzēt dibinātāja mājokli.“
Plutarhs — Romula dzīve, 9 nodaļa (46–120 m.ē.)
Agrīnas rituālas vietas Forumā vai Comitium... (Vulcanal, Lapis Niger, Regia)
Arheoloģija:
„Romuls, noteikdams pilsētas robežas, atvēlēja svētu vietu Kapitola nogāzē, Vulcanal, Vulcana pielūgšanai, un noteica, ka sapulce notiks tur ārkārtas gadījumos.“
„Comitium, kopienas sapulces vieta, tika izveidota Forumā, lai pilsoņi varētu sanākt vēlēšanām un apspriedēm, kā arī liecinātu par svēto rituālu izpildi.“
„Romuls vai Numa piešķīra Pontifex Maximus māju, ko sauca par Regia, no kuras tika veikta pilsētas reliģiskā pārvalde.“
Līvijs — Ab Urbe Condita, I grāmata, 6–7 nodaļas (ap 27–9 p.m.ē.)„Romuls iesvētīja Vulcanam svētnīcu kalna atklātajā nogāzē, saucot to par Vulcanal, un noteica, ka publiskie upuri tiek veikti tur kara vai slimību laikā.“
„Forumā tika atvēlēta vieta pilsoņu sapulcei, Comitium, kur sanāca vecākie un tika risināti juridiski un reliģiski jautājumi.“
„Forumā tika atvēlēta vieta pilsoņu sapulcei, Comitium, kur sanāca vecākie un tika risināti juridiski un reliģiski jautājumi.“
„Regia, karaļa māja, kļuva par Pontifex Maximus biroju. Šeit tika glabāti upurēšanas un svēto rituālu likumi, un agrīnie karaļi vadīja pilsētas reliģiskās lietas.“
Dionīsijs no Halikarnasa — Romiešu antīkā vēsture, I grāmata, 12–14 nodaļas (ap 30–7 p.m.ē.)„Romuls atvēlēja Vulcanal, svētu vietu Vulcana pielūgšanai; viņš arī dibināja Comitium, kur cilvēki varēja sanākt, un Regia, kur priesteri veica svētos rituālus un uzturēja pilsētas reliģisko pienākumu atmiņu.“
Plutarhs — Romula dzīve, 9 nodaļa (46–120 m.ē.)
| Svētnīca | Funkcija | Piešķiršana | Avots |
|---|---|---|---|
| Vulcanal | Altāris/svētnīca Vulcanam; publisko upurēšanas vieta | Romuls | Līvijs I.6; Dionīsijs I.12; Plutarhs 9. nodaļa |
| Comitium | Kopienas sanāksmju vieta; apspriešana un vēlēšanas | Romuls / agrīnie karaļi | Līvijs I.7; Dionīsijs I.13; Plutarhs 9. nodaļa |
| Regia | Karaļa māja; Pontifex Maximus birojs; reliģiskā administrācija | Romuls / Numa | Līvijs I.7; Dionīsijs I.14; Plutarhs 9. nodaļa |
Politiskā institūcija: Senāts (pēc tradīcijas piešķirts Romulam)
Nav inskripciju, kas tieši minētu Romulu, bet arheoloģija parāda agrīnas kodoltas apmetnes un sociālo stratifikāciju 8.–7. gadsimtā p.m.ē.
Materiālie pierādījumi (lielākas mājas, īpaši noguldījumi, elites kapenes pie Palatīna/Foruma) atbalsta attīstošās elites pastāvēšanu, kas varēja veidot vecāko padomi — saskaņā ar Senāta agrīgo vēsturisko lomu (tekstāli), lai gan institucionālās detaļas ir literāras rekonstrukcijas.
Antīkās liecības:
„Romuls… izveidoja simt cilvēku Senātu, kurus sauca par patres, no kuriem cēlies patriciju kārtas nosaukums.”
Livijs, Ab Urbe Condita, I grāmata
Agrā Roma (piemēram, Karaliskā un agrā Republikas periods, 8.–4. gadsimtā p.m.ē.) un grieķu polis (aptuveni 8.–4. gadsimtā p.m.ē.) patiešām izmantoja komunikācijas formas, bet tās nebija “tūlītējas” mūsdienu izpratnē.
Jāuzsver, ka komunikācija notika vairākās sezonās.
Kultūras ietekme uz klasiskās Romas evolūcijas procesiem izpaudās konkrētās jomās (reliģija, māksla un politiskās idejas).
Diemžēl mums nav plaša un gara kontaktu liecību saraksta arheoloģijā, kas saistīts ar agrīno Romas periodu. Neapstrīdamu Senās Grieķijas ietekmi uz Romas politisko struktūru, dizainu un kultūru var secināt tikai no dažiem esošajiem ierakstiem, galvenokārt datētiem ar Romas Republikas periodu.
Cicerons mums atklāja savu skatījumu par to, kā Grieķija ietekmē Romas tradīcijas...
Pat ja ņemam vērā plaši izmantotos brīdinājumus klasiskās loģikas mācībās, kas norāda uz izplatītu kļūdu: 'autoritātes kļūda (argumentum ad verecundiam)', nav iespējams ignorēt Cicerona pārdomas, ņemot vērā senās arheoloģiskās liecības un artefaktu trūkumu.
Bet apgalvojums būtu jāsaskaņo ar dažiem apsvērumiem:
Cicerons rakstīja gadsimtus pēc agrīnās Romas dibināšanas, tāpēc viņa skatījums nav pirmavots.
Viņam bija savas politiskās, retoriskās un kultūras aizspriedumi, kas var ietekmēt uzticamību.
Aizstāvot mūsu apgalvojumu, ka vēsturiskajā periodā, ko mēs apskatām, trūkst arheoloģisku artefaktu, jāuzsver, ka apgalvojums ir mūsu autorības neautoritātais viedoklis...
Latīņu: “Omnes artes quae ad humanitatem pertinent habent quoddam commune vinculum et quasi cognatione quadam inter se continentur.”
Latviešu: Visas mākslas un zinātnes, kas saistītas ar humanitārajām jomām, vieno kopīga saite un it kā dabiskas radniecības izjūta.
Tusculanae Disputationes, II.5; Cicerons atklāti saka, ka Romas kultūra ir veidota uz grieķu pamatiem.Latīņu: “Philosophia inventrix legum, dux virtutis, expultrix vitiorum; sed omnium inventrix Graecia.”
Latviešu: „Filozofija ir likumu atklājēja, tikumības ceļvedis, netikumu izraidītājs; un tomēr visa šī izgudrotāja bija Grieķija.“
De Finibus, III.3; Viņš atzīst, ka filozofija — Romas intelektuālās dzīves kodols — radās Grieķijā.Latīņu: “Non enim parva res neque tenuis, sed magna et ampla quaedam res et ad bene beateque vivendum aptissima a Graecis ad nos deducta est.”
Latviešu: „Tas nav mazs vai nenozīmīgs jautājums, bet liels un cēls mērķis, vispiemērotākais labai un laimīgai dzīvei, ko mums ir atnesuši grieķi.“
De Oratore, I.14; Retorika un filozofija, viņš saka, nāk no Grieķijas un ir būtiskas Romai.Latīņu: “Testes Graecos—quamquam etiam sine hoc genere testium satis firmam causam habet Flaccus—sed tamen quid est quod hoc loco dici possit? Levitas Graecorum, fallacitas, mendacium.”
Latviešu: „Grieķu liecinieki — lai arī pat bez šāda liecinieka Flaccusa lieta ir pietiekami spēcīga — ko šeit varētu teikt? Grieķu mainīgums, viņu maldīgums, viņu meli.“
Pro Flacco, 28.67; Cicerons, apbrīnojot Grieķu kultūru, juridiskos kontekstos arī izsmej grieķus kā neuzticamus.
Romuls — pirmais Romas karalis
Numa Pompilijs — otrais Romas karalis
Tuls Hostilijs — trešais Romas karalis
Anks Marcijs — ceturtais Romas karalis
Romas karalis Tarkvīnijs Prikss
Tarkvīnijs Superbs — pēdējais Romas karalis
