Romas iedzīvotāji (apm. 753.–716. g. p.m.ē.)

Romas iedzīvotāji (apm. 753.–716. g. p.m.ē.)

Agrīnā Roma bija neliela pilsētvalsts, visticamāk 1 000–5 000 iedzīvotāju tās dibināšanas laikā.

Tajā bija patriciju klani, plebeju iedzīvotāji un neliels skaits vergu vai kara gūstekņu.

Sociālās struktūras sastāvs:

Patriciji: 50–100 vadošo ģimeņu vadītāji (veidoja agrīno Senātu).

Plebeji: lielākā daļa iedzīvotāju, galvenokārt mazie zemnieki, amatnieki un strādnieki.

Verģi/kara gūstekņi: neliela daļa, parasti iekļauti pēc reidiem vai konfliktiem ar tuvējām apdzīvotām vietām.

Iedzīvotāju aplēses ir ļoti aptuvenas, balstītas uz arheoloģiskajiem izrakumiem Palatīna kalnā un apkārtējās teritorijās, kā arī uz apmetņu izmēra ekstrapolācijas.

Galvenās politiskās iezīmes

Dibinātājs un pirmais ķēniņš:

Romuls ir gan leģendārais Romas dibinātājs, gan tās pirmais suverēnais valdnieks.

Monarhiska sistēma:

Roma bija monarhija, kurā Romuls ieņēma pilnīgu izpildvaru, militāro un reliģisko autoritāti (agrīnais imperium).

Vara centralizācija:

Lēmumi pilnībā gulēja ķēniņa ziņā; šajā posmā nebija formālu demokrātisku mehānismu.

Tolaik esošās institūcijas

Senāts:

Sastāvs: 100–300 vecāko (patres), galvenokārt vadošo ģimeņu vadītāji (gentes).

Loma: konsultatīvs orgāns ķēniņam, palīdzēja organizēt militāros kampaņus un pārvaldīt agrīvos civīnos jautājumus.

Vēl nav likumdošanas; nevarēja pārsūtīt lēmumus pret ķēniņu.

Tautas sapulce (Curiate Assembly / Comitia Curiata):

Organizēta 30 curiae ietvaros, kas pārstāvēja ģimeņu klanus.

Loma: ratificēja noteiktus dekrētus, galvenokārt oficiāli apstiprināja ķēniņa lēmumus, piešķīra imperium un bija adopciju/precību liecinieks.

Agrīna pilsoniskās līdzdalības forma, bet ne demokrātija.

Militārā organizācija:

Romas armija sākotnēji sastāvēja no visiem vīriešu pilsoņiem, organizētiem pa klaniem, tieši ķēniņa vadībā.

Militārā dienesta pienākums bija gan pilsoņu pienākums, gan sociālās hierarhijas pamats.

Pilsētas pārvaldība

Pilsētas dibināšana un aizsardzība:

Romuls dibināja pilsētu Palatīna kalnā, organizēja nocietinājumus un noteica pilsētas robežas.

Iedzīvotāju sadalījums:

Patriciji (vadošās ģimenes): ieņēma politisko varu, veidoja Senātu un kontrolēja reliģiskos rituālus.

Plebeji (parastie iedzīvotāji): sākotnēji galvenokārt bezzemnieki; ierobežotas politiskās tiesības, pakļauti ķēniņa lēmumiem.

Konfliktu risināšana:

rūpējās ķēniņš; neformāli padomi un vecāko ieteikumi, bet tie nevarēja ierobežot varu.

Romula tiesības un loma

Ķēniņa imperium: Romuls ieguva absolūtu varu pār likumiem, militāro vadību un reliģiskajiem rituāliem.

Likumdošanas loma: viņš izdeva dekrētus (leges regiae), vēlāk tos kodificēja sekotāji.

Tiesu loma: augstākais tiesnesis civiltiesiskajos un krimināllietās.

Militārā vadība: vadīja Romu karos un reidos; lēmumi par dzīvību, nāvi un zemes sadali gulēja uz viņa pleciem.

Galvenie ražotie produkti

Vietējā ražošana

Lauksaimniecība (primārā ekonomika):
  1. Graudi: kvieši, mieži
  2. Pākšaugi: lēcas, pupas
  3. Oļi un vīnogas (ierobežoti, agrīnā vīnogu audzēšana un olīveļļa)
  4. Dārzeņi, augļi, garšaugi
Lopkopība:
  1. govis
  2. aunas
  3. kazas
  4. cūkas
Amati:
  1. vienkārša keramikas izstrādājumi
  2. austas tekstilizstrādājumi
  3. vienkārši rīki
Tirdzniecībai orientēti produkti
  1. Pārmērīgi graudi (nelielā apjomā)
  2. Lopkopība vai žāvēta gaļa
  3. Keramika un vienkārši amatniecības izstrādājumi (vietēji ražoti)

Eksports

Visticamāk eksportēts uz tuvējām apmetnēm Latiumā un Etrurijā
  1. Blakus esošās latīņu pilsētas (Alba Longa, Tibur, Praeneste)
  2. Agrīnās etrūsku pilsētas (Veii, Tarquinii)
Eksporta raksturs:
  1. galvenokārt preču apmaiņa vai dāvanu apmaiņa; formāla tirgus bāzēta eksporta prakse bija ierobežota.

Imports

Izejvielas un specializēti produkti, kas netika ražoti vietējā līmenī:
  1. Metāls: dzelzs, bronza (no Etrurijas vai Grieķijas kolonijām)
  2. Luksusa preces: Grieķijas keramika, rotaslietas un vīns
  3. Koksne un citi būvmateriāli (fortifikācijām)

8. gs. p.m.ē. Grieķijas pilsētvalstis dibināja kolonijas Dienviditālijā un Sicīlijā (Magna Graecia), piemēram, Cumae, Neapolis, Tarentum.

Nodokļu sistēma

Neformāla un primitīva:

Romā vēl nebija formalizētas nodokļu sistēmas kā vēlākajā Republikā vai Impērijā.

Karalis varēja pieprasīt nodevas, darba spēku vai militāru dienestu no atkarīgām kopienām vai iekarotajiem ļaudīm.

Zeme galvenokārt piederēja karalim vai patriciālo ģimeņu rokās; pārdale notika karaļa varas ietvaros.

Finanses

Valūta

  • Romā vēl nebija kaltas naudas.
  • Ekonomika lielākoties bija iztikas balstīta, balstoties uz preču apmaiņu un savstarpēju sadarbību.
  • Preces un pakalpojumi tika apmainīti tieši: graudi, lopi, keramika, rīki un darbs.

Vērtības mērs

  • Bagātību un statusu mēra pēc:
  • Zemes īpašumtiesības (patrici kontrolēja auglīgas zemes)
  • Lopkopība (govis, aunas, kazas)
  • Kara laupījums (no reidiem vai konfliktiem)
  • Agrīnā romiešu sabiedrība balstījās uz prestižu un savstarpējām saistībām, nevis skaidru naudu.

Nodevas un pienākumi

  • Karalis varēja pieprasīt nodevas, militāru dienestu vai darbu no iedzīvotājiem vai pakļautajām kopienām.
  • Šie “maksājumi” bija natūrā, nevis monētās: graudi, lopi vai citas preces.
  • Patrici varēja resursus pārdalīt klientiem, veidojot klientu-patronu sistēmu, kas daļēji darbojās kā agrīna ekonomiskā tīkla forma.

Izsoles?...

Īsumā, šis vēsturiskais periods nevar bagātināt mūsu zināšanas par izsolēm tajā laikā, bet mēs varam īsi pieņemt, ka, tā kā nebija monetārās sistēmas, tirgus rīki neietvēra definīciju (to, ko mēs tagad saucam par izsolēm); tā vietā preču plūsmu noteica bartera darījumi.

Septiņi Romas karaļi

Šī ir daļa no plašas publikācijas par Senās Romas veidošanās agrīno periodu, tostarp Romas monarhijas septiņiem karaļiem. Šeit jūs iepazīsiet galvenos faktus par karaļu veiktajām reformām, pieņemtajiem likumiem un Romas sabiedrības attīstības ceļu. Publikācijā īsi raksturoti leģendārie valdnieki: Romuls, Numa Pompilijs, Tuls Hostilijs, Anks Marcijs, Tarkvīnijs Prikss un pēdējais no septiņiem — Tarkvīnijs Superbs (Lepnais). Lai apskatītu pilnu publikāciju, klikšķiniet šeit.

Ievads agrīnajai Romai: Septiņi karaļi

Ievads Romas agrīnajā attīstības posmā, raksturojot pilsētu no vispārīga priekšnosacījumu skatpunkta. Lai iegūtu padziļinātu izpratni par karaļu valdīšanu Romā, iesakām izlasīt rakstu. Lai turpinātu, klikšķiniet šeit.

Numa Pompilijs — otrais Romas karalis

Otrais Romas karalis Numa Pompilijs ir atainots caur viņa veiktajām reformām, valdīšanas politiku un Romas sabiedrības attīstību. Lasiet vairāk — klikšķiniet šeit, lai apskatītu publikāciju.

Tuls Hostilijs — trešais Romas karalis

Tuls Hostilijs bija viens no Senās Romas karaļiem; šajā publikācijā mēs aprakstām viņu kā Romas valdnieku, viņa īstenotās reformas un sabiedrības sociokultūras fonu šajā periodā. Lai uzzinātu vairāk, apmeklējiet publikāciju [klikšķiniet šeit].

Anks Marcijs — ceturtais Romas karalis

Anks Marcijs bija viens no Romas karaļiem. Kādas reformas viņš īstenoja un kāda bija Romas sabiedrība viņa valdīšanas laikā — daudz interesantu faktu atradīsiet mūsu publikācijā (klikšķiniet šeit).

Romas karalis Tarkvīnijs Prikss

Piektais Romas karalis Tarkvīnijs Prikss — vai esat dzirdējuši par noteikumiem un inovācijām, kuras viņš ieviesa Romā, un par viņa ietekmi uz pilsētas turpmāko attīstību? To bija gana daudz... Uzziniet vairāk publikācijā.

Tarkvīnijs Superbs — pēdējais Romas karalis

Tarkvīnijs Superbs — pēdējais Romas karalis. Publikācija pēta Romas sabiedrību, politiskās un sociālās struktūras viņa valdīšanas laikā, kā arī reformas, kuras viņš mēģināja ieviest.