Tullus Hostilius (3. Romas karalis, ap 673–642 g. p.m.ē.)

Galvenās politiskās īpašības

Militaristiska virzība:

Senie autori (Livijs, Halikarnasa Dionīsijs) apraksta viņu kā Numa pretstatu. Kamēr Numa uzsvēra reliģiju un mieru, Tullus veicināja paplašināšanos ar ieročiem.

Agresīva ārpolitika:

Kari pret Alba Longa, Fidenae, Veii un sabīniešiem. Šeit ietilpst leģendārais Horātu un Kuriātu duelis (ritualizēta konfliktu risināšana starp Romu un Albu).

Valsts konsolidācija caur iekarošanu:

Pēc Alba Longa iznīcināšanas Tullus, iespējams, pārvietoja tās iedzīvotājus uz Romu, palielinot Romas darbaspēku un paplašinot patrīciju ģimenes.

Tā laika institūcijas

Karaliskā vara (regnum):

Joprojām monarhija, karalis kā augstākais militārais, tiesu un reliģiskais vadītājs.

Senāts:

Patres (vecāko) padomdevēju padome, kā Romula laikā, saglabāja prestižu, bet karaļa militārā loma pārsedza viņu ietekmi.

Asambleja (comitia curiata):

Lielākoties ceremonāla; pilsoņi apstiprināja lēmumus, bet neveidoja politiku.

Reliģija:

Atšķirībā no Numa, Tullus sākotnēji ignorēja kultus. Livijs apgalvo, ka šī bezdievišķība noveda pie mēra un viņa krišanas — vēlāk viņš mēģināja atjaunot rituālus, bet dievi (īpaši Jupiters) viņu sodīja.

Pilsētas pārvaldība un sociālais kārtības veidojums

Pilsētas integrācija:

Apvienojot Alba Longa iedzīvotājus, Roma paplašinājās sociāli un fiziski (Caelian kalna apdzīvošana).

Sabiedrības militarizācija:

Pilsoņu pienākumi arvien vairāk bija saistīti ar militāriem pienākumiem, stiprinot pilsoņa kā karotāja lomu.

Tiesības un kārtas slāņi (turpinājums no Romula):

Patriciji (patres):
Saglabāja dominanci politikā un senātā.

Plebeji:
Pēc Alba pievienošanas kļuva skaitliski vairāk, bet tiesības palika ierobežotas; politiskā ietekme joprojām minimāla.

Klienti:
Paplašināta klase, kas bija atkarīga no patriciju patroniem aizsardzībai un pārstāvībai.

Demokrātijas nebija:
Varas koncentrācija monarhijā + patriciju elitē. Asamblejas darbojās, bet bez īstas likumdošanas pilnvaras.

Salīdzinājums ar Romulu un Numu

Romuls: Izveidoja institūcijas, organizēja Senātu, definēja patricijus/klientus. Karotāja-karalis modelis.
Numa: Reliģisks miermīlētājs; izveidoja priesterību, kultu kārtību, regulēja rituālus.
Tullus: Atgriezās pie Romula militarisma, paplašināja Romu caur iekarošanu, bet bez jauniem konstitucionāliem reformām — viņa mantojums ir teritoriāls/pilsētas, ne institucionāls.

Tullus Hostilius – reformas un galvenās pārmaiņas

Militārā uzmanība:

Organizēja karus pret Alba Longa, Fidenae, Veii un sabīniešiem.
Leģendārais duelis (Horāti vs Kuriāti) kā ritualizēts kara institūts.

Iedzīvotāju integrācija:

Pēc Alba Longa iznīcināšanas lielāko daļu tās iedzīvotāju (patricijus + tautu) pārvietoja uz Romu.
Jaunas patriciju ģimenes ieņēma vietas Senātā.
Caelian kalnu apdzīvoja jaunpienācēji.

Institucionāli:

Viņam netika piedēvētas lielas jaunas civilo vai reliģisko institūciju izveides (atšķirībā no Numa).
Vēlāk mēģināja atjaunot novārtā atstātus rituālus, bet tas tika saistīts ar dievišķības neievērošanu.

Pilsētas attīstība:

Paplašināja pilsētas teritoriju, iekļaujot jaunus apdzīvotus rajonus.

Laika periods ekonomika

Lauksaimniecība: Galvenais pamats; iekarošana deva jaunu zemi un darbaspēku.
Darba spēka piegāde: Alba Longa iedzīvotāju pieplūdums palielināja pieejamo darbaspēku un militāro spēku.
Agrīna integrācijas ekonomika: Apvienojot iedzīvotājus, radās jauni klient–patrona sakari, stiprinot patriciju īpašumus.
Nav pierādījumu par tirdzniecības reformām vai izsolēm/tirgiem: Atšķirībā no vēlākajiem karaļiem (īpaši Ancus Marcius, kurš uzbūvēja Ostiā ostu). Tullusa laikā uzmanība bija uz militāro, ne komerciālo.

Salīdzināšanas tabula: Romuls → Numa → Tullus
Aspekts Romuls Numa Pompilius Tullus Hostilius
Galvenā īpašība Karotājs-izveidotājs Reliģisks likumu devējs Karotājs-izplatītājs
Politiskās institūcijas Patres senāts; curiae asamblejas; centrālā karaliskā vara Priesterības (Pontifex Maximus, Vestas, Flamini); kultu regulēšana Nav jaunu institūciju; nostiprināja Senātu ar Alba patricijiem
Reliģija Pamata kults, Jupiter Feretrius, augurija Sistemātiski kults, tempļi, kalendāri, rituāli Ignorēja rituālus → vēlāk mēģināja atjaunot, bet uzskatīts par dievišķības neievērošanu
Sociālā struktūra Patriciji, plebeji, klienti noteikti Pastiprināja klases pienākumus caur reliģisko leģitimitāti Paplašināja patriciju slāni, iekļaujot Alba ģimenes
Ekonomika Pašpietiekama lauksaimniecība, lopkopība, nav formālu tirgu Tāds pats lauksaimniecības pamats, stabila/rituāla ekonomika Paplašināšanās caur iekarošanu, zemes un darbaspēka pieaugums
Militārā joma Kari ar kaimiņiem; apmetņu aizsardzība Miera valdīšana, izvairījās no kariem Agresīvas kampaņas; Alba Longa iznīcināšana
Pilsētas attīstība Sākotnējā apmetne Palatīnā, Foruma ielejas drenāža Reliģiskie pieminekļi, svētvietas Caelian kalna apdzīvošana ar Alba Longa migrantiem
Demokrātija? Nē — monarhija + Senāta dominēšana Nē — monarhija, bet sakrālā autoritāte moderēja varu Nē — monarhija + Senāts, militaristiskā elite nostiprinājās

Septiņi Romas karaļi

Šī ir daļa no plašas publikācijas par Senās Romas veidošanās agrīno periodu, tostarp Romas monarhijas septiņiem karaļiem. Šeit jūs iepazīsiet galvenos faktus par karaļu veiktajām reformām, pieņemtajiem likumiem un Romas sabiedrības attīstības ceļu. Publikācijā īsi raksturoti leģendārie valdnieki: Romuls, Numa Pompilijs, Tuls Hostilijs, Anks Marcijs, Tarkvīnijs Prikss un pēdējais no septiņiem — Tarkvīnijs Superbs (Lepnais). Lai apskatītu pilnu publikāciju, klikšķiniet šeit.

Ievads agrīnajai Romai: Septiņi karaļi

Ievads Romas agrīnajā attīstības posmā, raksturojot pilsētu no vispārīga priekšnosacījumu skatpunkta. Lai iegūtu padziļinātu izpratni par karaļu valdīšanu Romā, iesakām izlasīt rakstu. Lai turpinātu, klikšķiniet šeit.

Romuls — pirmais Romas karalis

Šī publikācija detalizēti atklāj leģendārā pirmā Romas karaļa — Romula — tēlu. Tā ietver tikai faktus, autentiskus avotus un Romas sociokultūras vidi attiecīgajā periodā. Lai apskatītu publikāciju, klikšķiniet šeit...

Numa Pompilijs — otrais Romas karalis

Otrais Romas karalis Numa Pompilijs ir atainots caur viņa veiktajām reformām, valdīšanas politiku un Romas sabiedrības attīstību. Lasiet vairāk — klikšķiniet šeit, lai apskatītu publikāciju.

Anks Marcijs — ceturtais Romas karalis

Anks Marcijs bija viens no Romas karaļiem. Kādas reformas viņš īstenoja un kāda bija Romas sabiedrība viņa valdīšanas laikā — daudz interesantu faktu atradīsiet mūsu publikācijā (klikšķiniet šeit).

Romas karalis Tarkvīnijs Prikss

Piektais Romas karalis Tarkvīnijs Prikss — vai esat dzirdējuši par noteikumiem un inovācijām, kuras viņš ieviesa Romā, un par viņa ietekmi uz pilsētas turpmāko attīstību? To bija gana daudz... Uzziniet vairāk publikācijā.

Tarkvīnijs Superbs — pēdējais Romas karalis

Tarkvīnijs Superbs — pēdējais Romas karalis. Publikācija pēta Romas sabiedrību, politiskās un sociālās struktūras viņa valdīšanas laikā, kā arī reformas, kuras viņš mēģināja ieviest.