Servija Tūlija periods

Galvenās politiskās iezīmes

Sestais Romas karalis, tradicionāli tiek uzskatīts par lielu konstitucionālo un sociālo reformu autoru.
Pirmais Romas karalis ar nenoteiktu/brīvu izcelsmi (pēc leģendas vergu sievietes dēls), kas ietekmēja viņa politiku pret parastajiem pilsoņiem.
Varas struktūra joprojām monarhiska, bet viņa reformas laiduši pamatu vēlākajām Republikas institūcijām.

Tolaik pastāvošās institūcijas

  • Census (iedzīvotāju un īpašuma uzskaite):
  • Ieviesa pirmo sistemātisko iedzīvotāju un īpašuma uzskaiti, sadalot pilsoņus klasēs pēc bagātības un spējas nēsāt ieročus.
  • Sajandu sapulce (Comitia Centuriata):
  • Izveidota jauna politiska institūcija, organizēta pēc sajandēm (militārajām vienībām), aizstājot dzimtas/klanus ar klases balstītu organizāciju.
  • Senāts:
  • Turpināja pastāvēt kā patriciju padomdevēja institūcija, bet tā dominanci sāka līdzsvarot jaunas sapulces.

Pilsētas pārvaldība

Paplašināja Romas pilsētas teritoriju, tostarp Servija mūra stiprināšanu (tradicionāli piešķirts viņam).
Sakārtoja iedzīvotājus ciltīs pēc dzīvesvietas, stiprinot saikni starp paplašināto iedzīvotāju skaitu un pilsonisko identitāti.
Regulēja nodokļus un militāro dienestu pēc census kategorijām, nodrošinot pienācīgāku pienākumu sadali.

Demokrātija vai nē?

Joprojām monarhija — Servijs saglabāja augstāko imperium.
Tomēr viņa bagātībā balstītās sapulces ieviesa proto-demokrātisku elementu, kur balsošanas vara bija saistīta ar ekonomisko ieguldījumu.
Pirmā institucionālā pāreja no tīri aristokrātiskas kontroles.

Sociālā struktūra un klašu tiesības

  • Patriciji:
  • Saglabāja elites statusu, bet viņu ekskluzīvā dominance vājinājās ar census balstītajām reformām.
  • Plebeji:
  • Ieguva jaunu atzinību kā organizēti balsošanas bloki Sajandu sapulcē.
  • Klienti:
  • Turpināja atkarību no patriciju patroniem, bet ar strukturētākām pilsoniskajām lomām.
  • Vergi/karagūstekņi:
  • Skaits pieauga, bet bez tiesībām; Servija leģendārā izcelsme izpludināja dzimšanas/statusa robežas stāstos.

Servija Tūlija reformas (ap 578–535 p.m.ē.)

Ancus Marcius vs. Servius Tullius
Aspekts Ancus Marcius (640–616 p.m.ē.) Servius Tullius (578–534 p.m.ē.)
Ekonomiskā bāze Pārsvarā lauksaimniecība; lauksaimniecība un lopkopība. Ierobežota pārpalikuma ražošana. Joprojām lauksaimniecība, bet ar strukturētu nodokļu sistēmu un census balstītu resursu sadali. Pirmais reālais mēģinājums kvantificēt ekonomiku.
Tirdzniecības infrastruktūra Uzbūvēts pirmais tilts pāri Tiberai (Pons Sublicius), dibināta Ostija (Romas pirmais osta). Veicināja sāls un upju tirdzniecību. Paplašinātas pilsētas robežas un urbānās struktūras. Tirgus vieta minēta, bet arheoloģiski neapstiprināta. Pilsētas mūri (Servija mūris) nodrošināja drošību tirdzniecībā.
Naudas sistēma Nav pierādījumu par monētām vai naudu; dominēja bartera un pārdales sistēma. Joprojām pirmsmonetārā sistēma, bet census varēja izmantot aptuvenus vērtējumus (zeme, lopi, metāli). Romas pirmās monētas vēlāk (ap 4. gs. p.m.ē.).
Nodokļi Nesistemātiski. Ieņēmumi galvenokārt no iekarošanas, tribūtiem un valsts zemēm. Ieviests census → strukturēti nodokļi pēc īpašuma klases. Mērķis – proporcionāls ieguldījums armijā un valstī.
Tirgu struktūra Nav formālu tirgu, tikai proto-apmaiņas apmetnēs vai svētnīcās. Iespējama agrīna ekonomiskās telpas organizācija (Forum Boarium apgabals). Nav reālu izsoļu vai strukturētu tirgus institūciju.
Ārējā tirdzniecība Sāls tirdzniecība Ostijā, upju tirdzniecība gar Tiberu. Dažas saiknes ar Latiju un Etrūriju. Plašākas saites caur etrusku ietekmi. Iegādātie keramika un luksusa preces liecina par tirdzniecības saitēm Vidusjūras reģionā.
Vergu tirdzniecība Karagūstekņi, visticamāk, iekļauti mājsaimniecībās. Nav pierādījumu par strukturētiem vergu tirgiem. Tāds pats modelis: gūstekņi izmantoti mājsaimniecībā vai lauksaimniecībā. Atvērta tirgus nav pierādīta.
Zirgi un militārā manta Zirgi bija aristokrātu bagātības daļa (kājnieku jātnieki). Tirgus apmaiņa nereģistrēta. Zirgi klasificēti census (equites), demonstrējot agrīnu institucionālu lomu ekonomikā.
Kuģi un jūras transports Ostija = sāls eksporta centrs, primitīva jūrniecība. Nav neatkarīgas jūras tirdzniecības, bet strukturētāka pilsētas iekšējā pieprasījuma (būvniecība, preces).
Arheoloģiskie pierādījumi Ostijas paliekas, Tiberas tilta pēdas, sāls ražošanas norādes. Iegādātā keramika, Servija mūra pamati, kapenes ar ievestām precēm (etrusku/Grieķu saistības).

Septiņi Romas karaļi

Šī ir daļa no plašas publikācijas par Senās Romas veidošanās agrīno periodu, tostarp Romas monarhijas septiņiem karaļiem. Šeit jūs iepazīsiet galvenos faktus par karaļu veiktajām reformām, pieņemtajiem likumiem un Romas sabiedrības attīstības ceļu. Publikācijā īsi raksturoti leģendārie valdnieki: Romuls, Numa Pompilijs, Tuls Hostilijs, Anks Marcijs, Tarkvīnijs Prikss un pēdējais no septiņiem — Tarkvīnijs Superbs (Lepnais). Lai apskatītu pilnu publikāciju, klikšķiniet šeit.

Ievads agrīnajai Romai: Septiņi karaļi

Ievads Romas agrīnajā attīstības posmā, raksturojot pilsētu no vispārīga priekšnosacījumu skatpunkta. Lai iegūtu padziļinātu izpratni par karaļu valdīšanu Romā, iesakām izlasīt rakstu. Lai turpinātu, klikšķiniet šeit.

Romuls — pirmais Romas karalis

Šī publikācija detalizēti atklāj leģendārā pirmā Romas karaļa — Romula — tēlu. Tā ietver tikai faktus, autentiskus avotus un Romas sociokultūras vidi attiecīgajā periodā. Lai apskatītu publikāciju, klikšķiniet šeit...

Numa Pompilijs — otrais Romas karalis

Otrais Romas karalis Numa Pompilijs ir atainots caur viņa veiktajām reformām, valdīšanas politiku un Romas sabiedrības attīstību. Lasiet vairāk — klikšķiniet šeit, lai apskatītu publikāciju.

Tuls Hostilijs — trešais Romas karalis

Tuls Hostilijs bija viens no Senās Romas karaļiem; šajā publikācijā mēs aprakstām viņu kā Romas valdnieku, viņa īstenotās reformas un sabiedrības sociokultūras fonu šajā periodā. Lai uzzinātu vairāk, apmeklējiet publikāciju [klikšķiniet šeit].

Anks Marcijs — ceturtais Romas karalis

Anks Marcijs bija viens no Romas karaļiem. Kādas reformas viņš īstenoja un kāda bija Romas sabiedrība viņa valdīšanas laikā — daudz interesantu faktu atradīsiet mūsu publikācijā (klikšķiniet šeit).

Romas karalis Tarkvīnijs Prikss

Piektais Romas karalis Tarkvīnijs Prikss — vai esat dzirdējuši par noteikumiem un inovācijām, kuras viņš ieviesa Romā, un par viņa ietekmi uz pilsētas turpmāko attīstību? To bija gana daudz... Uzziniet vairāk publikācijā.

Tarkvīnijs Superbs — pēdējais Romas karalis

Tarkvīnijs Superbs — pēdējais Romas karalis. Publikācija pēta Romas sabiedrību, politiskās un sociālās struktūras viņa valdīšanas laikā, kā arī reformas, kuras viņš mēģināja ieviest.