Likurga reformas un Spartas uzplaukums (700.–600. g. p.m.ē.)

Konkrēti fakti un diskusijas par agrīno Spartas politiku un sabiedrību laikposmā no 700. līdz 600. gadam p.m.ē.

Tipisks Spartas karotājs

Spartas historiogrāfijas jautājumi un avoti

Tipisks Spartas karotājs

Diskusija par faktisko avotu trūkumu un metodoloģiskas konceptuālas pieejas izveidi Spartas vēstures izpētei.

Spartas polisas priekšnoteikumi

Seno laiku Spartas karte

Spartas pilsētvalsts novietojums un loma helēnistiskajā pasaulē.

Pirmais Mesēnijas karš

Spartas karotājs kaujas laukā

Šo karu var ticami datēt aptuveni no 730. līdz 710. gadam p.m.ē.; to izcīnīja spartieši pret doriešu ciltsbrāļiem, kuri dzīvoja un pārvaldīja auglīgo Mesēnijas zemi Peloponēsas dienvidrietumos.

Otrais Mesēnijas karš

Mesēnijas helotu sacelšanās

Otrais Mesēnijas karš (vai Mesēnijas helotu sacelšanās).

Politiskās reformas (Sparta)

Spartas pilsētvalsts likumi

“Likurga” politiskajām reformām bija izšķiroša nozīme Spartas varas pieaugumā sestajā gadsimtā.

Spartas ķēniņi: priekšnoteikumi

Spartas ķēniņi

Bija divi mantojami ķēniņi no Agiadu un Eiripontīdu dzimtām.

Gerūsija

Gerūsija: Spartas ķēniņu padome

Gerūsija bija padome, kuras sastāvā bija abi ķēniņi un divdesmit astoņi vecajie (“geronti”); pēdējiem bija jābūt vecākiem par sešdesmit gadiem, un viņus ievēlēja ar aklamāciju Spartas tautas sapulcē.

Eklēsija (Tautas sapulce)

Spartas tautas sapulce

Visiem vīriešu kārtas spartiešiem jeb “homoiojiem” (līdzīgajiem), kā viņi sevi dēvēja, bija tiesības piedalīties Tautas sapulcē (Eklēsijā).

Efori (uzraugi / augstākie maģistrāti)

Pieci efori

Efori nebija parlaments; tie bija uzraugi ar lielāku varu nekā jebkurai mūsdienu izpildvarai.

Sociālās un ekonomiskās reformas

Spartas valsts pēc Mesēnijas kara

Otrā Mesēnijas kara beigas, visticamāk, kalpoja par katalizatoru Spartas valsts reformēšanai.

Spartas uzplaukums sestajā gadsimtā

Peloponēsa

Līdz sestā gadsimta beigām (599.–500. g. p.m.ē.) spartieši visā Peloponēsā bija izveidojuši virkni militāru alianšu, kurās viņi tika atzīti par militārās līgas “hēgemoniem” (līderiem).

Atēnām bija jāspēlē vadošā loma Kleomena plānos paplašināt Spartas ietekmi ārpus Peloponēsas. Hiparha nogalināšana 514. gadā p.m.ē. pārliecināja viņa brāli, tiranu Hipiju, ka viņa izdzīvošanas izredzes ir atkarīgas no bargas represiju politikas.