Divi upju krasti, kurus šeit šķērsojām — ir pienācis laiks atpūsties, pirms pametam Indo zemes
Šajā sadaļā mēs mēģināsim apvienot visus mūsu strautiņus vienā upes tecējumā — no aizvēsturiskajām kultūrām līdz valstīm — un jautāt: vai mūsu pieņēmumi, kas balstīti uz nepilnīgu un, iespējams, spekulatīvu vērtēšanas metodi, izrādījās veiksmīgi?
| Aizvēsturiskā / reģionālā kultūra | Laika periods (aptuveni) | Vēsturiskais liktenis | Pēctecīgā valsts vai reģions | Pārvērtību raksturs |
|---|---|---|---|---|
| Mehrgara (Kači līdzenums, Beludžistāna) | 7000–3300 p.m.ē. | Pārveidota | → Nausharo–Mehrgaras karaļvalsts (Beludžistānas augstienes) | Kļuva par agrīnā Indo metalurģijas un lauksaimniecības pamatu; saglabājās lauksaimniecības, vara izmantošanas un krellīšu izgatavošanas tradīcija. |
| Kili Gul Mohameds / Mundigaka (Afganistānas robeža) | 6000–3500 p.m.ē. | Iekļauta, vēlāk izzuda | → Nausharo valsts rietumu pierobeža | Agrīnā tirdzniecība ar Irānu un Vidusāziju apsīka pēc 2500 p.m.ē.; iedzīvotāji saplūda ar Indo augstienes apgabaliem. |
| Kot Diji / Ravi posms (Augšējais Inds) | 4000–2600 p.m.ē. | Attīstījās | → Harapas karaļvalsts (Indas augšteces baseins) | Izstrādātas standartizētas ķieģeļu formas, mūri un rakstības zīmes → tiešs Harapas pilsētas birokrātijas priekštecis. |
| Amri–Nal horizonts (Sinda–Beludžistānas robeža) | 3500–2600 p.m.ē. | Attīstījās | → Amri karaļvalsts un Mohendžo-Daro zona | Proto-urbānā keramika un nocietinājumu plāni → kļuva par Indo federācijas dienvidu administratīvo tīklu. |
| Sothi–Siswal / agrīnais Kalibangana (Ghaggar–Hakra) | 3800–2600 p.m.ē. | Pārveidota | → Sarasvati / Ghaggar–Hakra karaļvalsts | Ciemi apvienojās rituāli hidrauliskās pilsētās; saglabājās uguns altāru un lauku plānojuma tradīcija. |
| Anarta un Sorath tradīcijas (Gudžarata–Kučas–Saurastras reģioni) | 3700–1900 p.m.ē. | Apvienojās un saglabājās | → Dholaviras, Lothalas, Surkotadas karaļvalstis | Vietējās piekrastes un tuksneša kultūras apvienojās jūras konfederācijā; saglabāja autonomiju līdz vēlīnajam Harapas periodam. |
| Ahar–Banas kultūra (Radžastāna) | 3000–1500 p.m.ē. | Daļēji saglabājās | → Tirgojās ar Harapu; vēlāk iekļāvās vēdiskajās Džanapadās | Piegādāja varu uz ziemeļiem; turpināja pastāvēt kā pēcharapas lauku kultūra. |
| Ziemeļu pierobeža / Burzahomas–Gufkrālas komplekss (Kašmira–Himalaji) | 4000–1800 p.m.ē. | Saglabājās ārpus Indo kodola | → Saistīta ar Vidusāzijas stepēm; vēlāk indoirāņu kontakti | Nekļuva urbanizēta; saglabāja neolīta dzīvesveidu līdz dzelzs laikmetam. |
| Dekana neolīta–halcolīta kultūra (Inamgaon, Daimabad) | 2500–1500 p.m.ē. | Neatkarīga attīstība | → Dekanas bronzas tradīcijas; vēlāk Satavahanu valsts kodols | Indo metalurģijas ietekme, bet politiski nebija federācijas daļa. |
| Indo valstība | Pamata kultūra(s) | Nepārtrauktības pakāpe | Rezultāts |
|---|---|---|---|
| Harappa | Kot Diji, Ravi posms | Tieša, pilnīga | Pilsētas birokrātiskais centrs |
| Mohenjo-Daro | Amri–Nal horizonts | Spēcīga | Galvenā dienvidu galvaspilsēta; jūras tirdzniecības kodols |
| Saraswati / Ghaggar–Hakra | Sothi–Siswal / Agrīnais Kalibangans | Tieša | Austrumu rituāli-hidrauliskā monarhija |
| Dholavira | Anarta + Sorath | Pilnīga reģionālā attīstība | Tuksneša un salas hidrauliskā monarhija |
| Lothal | Anarta + Sorath | Pilnīga | Ostu un tirdzniecības valstība; jūras federācija |
| Surkotada | Sorath paplašinājums | Tieša | Pierobežas cietoksnis un militārā valstība |
| Chanhu-Daro | Amri–Nal | Spēcīga | Rūpnieciskā cunftes pilsētvalsts |
| Amri | Agrīnais Amri–Nal | Nepārtrauktība | Proto-urbānā nocietinātā valstība |
| Nausharo–Mehrgarh | Mehrgaras kalnu kultūra | Tieša | Kalnu resursu valstība; senākās Indo sabiedrības saknes |
| Kultūra | Izzūšanas iemesls | Rezultāts |
|---|---|---|
| Kili Gul Mohammad / Mundigak | Tirdzniecības ceļi pārvietojās uz austrumiem; izolācija pēc 2600. g. p.m.ē. | Pamesta, saplūda ar Indo augstienes kultūrām |
| Amri–Nal (kā neatkarīga) | Integrēta plašākā Indo tirdzniecības sistēmā | Zaudeja neatkarību, tradīcijas saglabājās keramikā |
| Sothi–Siswal (kā atsevišķa) | Apvienota Sarasvati urbanizācijas ietekmē | Iekļāvās Austrumu Indo rituālajos štatos |
| Kultūra | Vēlākais izpaudums |
|---|---|
| Ahar–Banas | Vara tirdzniecība turpinājās agrīnās vēdiskās Radžastānas kultūrās |
| Anarta un Sorath | Saglabājās Dholaviras–Lothalas amatniecībā līdz vēlā Harapas perioda beigām (~1700 g. p.m.ē.) |
| Dekānas halkolīta kultūra | Turpinājās neatkarīgi; saistīta ar Daimabadas bronzas tradīciju (~1500 g. p.m.ē.) |
| Burzahom–Gufkral | Pastāvēja kā kalnu lopkopības un lauksaimniecības kultūras līdz dzelzs laikmetam; iespējama indoāriešu saskarsme |
Tagad ir pienācis laiks pārbaudīt mūsu prognožu rezultātus no paša sākuma:
Pilnībā izzudušās kultūras, kuras šeit identificētas (balstoties uz faktiem), mūsu prognozēs indeksi:
- [0](Kači līdzenums, Bolanas pāreja, Kveta un Afganistānas pierobežas reģioni) — novērtējums: +5
- [1](Augšējā Indas ieleja (Pandžābas reģions – Ravi, Beas, Sutlej upes)) — novērtējums: 2
- [2](Sindha un Lejas Indas baseins) — attīstības panākumi: +6
- [3](Ghaggar–Hakra (Sarasvati) reģions — Austrumu Indas mala) — novērtējums: 4
- [4](Gudžarata, Kutča un Saurastras pussala (Dholavira, Lothala, Rangpura, Surkotada, Kuntasi, Loteshvar, Nagvada, Bagasra)) — prognoze: 4,5
- [5](Radžastāna un Ahar–Banas kultūras zona (Ahar, Gilund, Balathal, Ojiyana, Bagor (agrīnais neolīts))) — novērtējums: 6
- [6](Ziemeļu robeža un Himalaju priekškalnes (Burzahom, Gufkral (Kašmira), Mandi (Himačala), Sarai Khola (Potvaras plato, Ziemeļpakistāna), Loebanr, Ghaligai (Svatas ieleja))) — potenciāls: 1,5
- [7](Centrālās Indijas plato un Dekānas neolīts (Chirand (Bihāra, austrumu mala), Inamgaon, Nevasa, Daimabad, Tekvada, Kajata, Navdatoli (Madhja Pradešas un Mahārāštras reģioni))) — novērtējums: 6
Zemāk ir parādīta tabula ar faktiskajiem datiem un mūsu prognozēm. Ja novērtējums ir zemāks par 3, kultūra, iespējams, neizdzīvoja; ja augstāks – atzīmējam ar zaļu V kā daļēji pielāgojamu. Ja kultūra izzuda, neskatoties uz augstu vērtējumu, to uzskatām par kļūdainu prognozi.
| indekss | vērtējums | periods | cilts | liktenis | panākumi/neveiksme |
|---|---|---|---|---|---|
| [0] | 5 | 7000–3300 p.m.ē. | Mehrgarha (Kači līdzenums) | Izdzīvoja un transformējās | ✅ |
| [0] | 5 | 3300–2600 p.m.ē. | Nausharo | Pilnībā izdzīvoja (asimilēta) | ✅ |
| [0] | 5 | 6000–3500 p.m.ē. | Kili Gul Mohammad (pie Kvetas) | Pazuda / asimilēta | ❌ |
| [0] | 5 | 5000–3000 p.m.ē. | Mundigaka (dienvidu Afganistāna) | Pazuda neatkarīgi | ❌ |
| [1] | 2 | 4000–2600 p.m.ē. | Kot Didži | Transformējās → izdzīvoja | ❌ |
| [1] | 2 | 3500–2800 p.m.ē. | Ravi fāze (Harappas I līmeņi) | Pilnībā izdzīvoja | ❌ |
| [1] | 2 | 3500–2800 p.m.ē. | Kalibangana I (agrīnā fāze) | Apvienojās uz austrumiem | ❌ |
| [1] | 2 | 4000–3000 p.m.ē. | Džalilpura | Pazuda / asimilēta | ✅ |
| [2] | 6 | 3600–2600 p.m.ē. | Amri–Nal horizonts (Sinda–Beludžistānas robeža) | Transformējās → izdzīvoja | ✅ |
| [2] | 6 | 2600–1900 p.m.ē. | Mohenjo-Daro (DK-G, DK-A, HR rajoni) | Pilnībā izdzīvoja (līdz vēlā Harappas posmam) | ✅ |
| [2] | 6 | 2600–1900 p.m.ē. | Chanhu-Daro | Daļēji izdzīvoja (rūpnieciska) | ✅ |
| [2] | 6 | 3500–2600 p.m.ē. | Kot Didži (dienvidu) | Apvienojās uz ziemeļiem | ✅ |
| [2] | 6 | 1900–1500 p.m.ē. | Džukaras kultūra (vēlā Harappas, pēc 1900 p.m.ē.) | Daļēja izdzīvošana | ❌ |
| [3] | 4 | 3800–2600 p.m.ē. | Soti–Sisvalas kultūra (pirms-Harappas) | Transformējās → izdzīvoja | ✅ |
| [3] | 4 | 3500–1900 p.m.ē. | Kalibangana I–II | Pilnībā izdzīvoja līdz brieduma Harappas periodam | ✅ |
| [3] | 4 | 4000–2000 p.m.ē. | Bhirrana | Izdzīvoja visilgāk | ✅ |
| [3] | 4 | 3000–1800 p.m.ē. | Banavali | Izdzīvoja → pakāpeniski panīka | ✅ |
| [3] | 4 | 3500–1900 p.m.ē. | Rakhigarhi | Pilnībā izdzīvoja | ✅ |
| [4] | 4.5 | 3700–2500 p.m.ē. | Anartas tradīcija (Ziemeļgudžarāta) | Transformējās → izdzīvoja | ✅ |
| [4] | 4.5 | 2600–1900 p.m.ē. | Soratas Harappas kultūra (Saurashtra un Kutča) | Pilnībā izdzīvoja | ✅ |
| [4] | 4.5 | 3000–1800 p.m.ē. | Dholavira | Izdzīvoja visilgāk | ✅ |
| [4] | 4.5 | 2400–1900 p.m.ē. | Lothala | Izdzīvoja (vēlāk kļuva lauksaimnieciska) | ❌ |
| [4] | 4.5 | 2300–1700 p.m.ē. | Surkotada | Daļēji izdzīvoja | ✅ |
| [4] | 4.5 | 2500–1500 p.m.ē. | Rangpura, Kuntasi, Lotešvara | Izdzīvoja kā vēlā Harappas posms | ✅ |
| [5] | 6 | 5000–3000 p.m.ē. | Bagora (neolīta priekštecis) | Transformējās → izdzīvoja | ✅ |
| [5] | 6 | 3000–1500 p.m.ē. | Ahara (Udaipuras reģions) | Pilnībā izdzīvoja | ✅ |
| [5] | 6 | 2600–1500 p.m.ē. | Gilunda | Izdzīvoja → pakāpeniski panīka | ❌ |
| [5] | 6 | 3000–1500 p.m.ē. | Balathala | Izdzīvoja ilgi | ✅ |
| [5] | 6 | 2200–1600 p.m.ē. | Odžijana | Daļēja izdzīvošana | ✅ |
| [6] | 1.5 | 3000–1800 p.m.ē. | Burzahoma (Kašmiras ieleja) | Izdzīvoja ilgi | ❌ |
| [6] | 1.5 | 4000–2000 p.m.ē. | Gufkrala (Kašmira) | Izdzīvoja → kļuva lauku | ✅ |
| [6] | 1.5 | 3500–2000 p.m.ē. | Mandi (Himalaju priekškalne) | Daļēji izdzīvoja | ❌ |
| [6] | 1.5 | 3300–2000 p.m.ē. | Sarai Khola (Potvaras plato) | Asimilēta / transformēta | ❌ |
| [6] | 1.5 | 2400–1700 p.m.ē. | Svatas ieleja (Loebanr–Ghaligai komplekss) | Izdzīvoja → attīstījās | ❌ |
| [7] | 6 | 2400–2000 p.m.ē. | Kajatjas kultūra (Madhja Pradeša) | Transformējās → izdzīvoja | ✅ |
| [7] | 6 | 2000–1500 p.m.ē. | Malvas kultūra | Pilnībā izdzīvoja | ✅ |
| [7] | 6 | 2200–1500 p.m.ē. | Daimabada (Maharaštra) | Izdzīvoja → attīstījās | ✅ |
| [7] | 6 | 1800–1200 p.m.ē. | Inamgona | Izdzīvoja | ✅ |
| [7] | 6 | 2000–1500 p.m.ē. | Nevasa | Daļēji izdzīvoja | ❌ |
| [7] | 6 | 2500–1500 p.m.ē. | Čiranda (Bihāra) | Izdzīvoja | ✅ |
Kā var pamanīt, mūsu spēlē mēs neizmantojām sarežģītus datus ar detalizētiem katras kultūras aprakstiem, to īpašībām, daudzpusīgiem datu filtrēšanas veidiem vai daudziem parastiem metodoloģiskiem rīkiem. Taču kā spēle autoru kolektīvs cer, ka šī pieredze jums bija interesanta. Un tagad ir pienācis laiks mainīt vietu — uz reģionu, kas slēpj ne mazāk noslēpumu un ir pilns ar potenciāliem atklājumiem par kultūras un sociālajiem cilvēku sabiedrības veidošanās principiem...
Šis raksts ir daļa no plašas publikācijas. [Doties uz pilno versiju →]
Paskaidrojošs izdevums, kas aptver mērīšanas metodoloģijas un mērvienību attēlojuma pamatus.
Arheoloģisks pārskats par Nabta Playa kultūru šī raksta kontekstā (mērvienības dažādās kultūrās).
Pārskats par Sumeras valsts sociālo hierarhiju, administrāciju un ekonomisko organizāciju.
Šī nodaļa ir veltīta divām kultūrām — Babilonijai un Persijai — un šeit mēs atklājam, kāpēc...
Šeit mēs atgriežamies pie kultūras, kas jau pagājusi, bet aplūkota no cita skatpunkta...