Sena Nīla upe, jeb Ēģipte un tās mērvienības

Tāpat kā visa dzīvība ir atkarīga no ūdens, arī uz lauksaimniecību balstītās civilizācijas būtiski bija atkarīgas no apūdeņošanas. Un upe, savukārt, kā mīloša māte, gatava dot visu, dāvāja cilvēcei savus krastus, kur cilvēki iekopa laukus un saimniecības. Ūdeni, ko izmantojam meliorācijas nolūkos, un tās neskaitāmo faunu mēs patērējam bez kauna, nekad nesakot paldies. Kā bija senatnē, tā ir arī tagad...

Galvenā sarunu tēma starp eiropiešiem 20. gadsimta sākumā bija...?

Šajā nodaļā mēs cenšamies atklāt Senās Ēģiptes civilizācijas galveno kultūras fonu, un vienīgais šī stāstījuma mērķis ir iepazīstināt lasītāju ar šīs kultūras kontekstu. Tikai šādā veidā mēs varēsim uzskaitīt mērvienības kā pielietojamas sistēmas un izsekot to tālākai attīstībai citās kultūrās...

Apmetnes un iedzīvotāju grupas Nīlas krastos, jeb pirms Ēģiptes karaļvalstu laikiem

Senās Ēģiptes māksla

Protoēģiptieši

Diemžēl mums nav skaidru pierādījumu, kas saistīti ar protoēģiptiešu apmetnēm, un tas ir saprotami skaidrojams ar vēlākajiem kultūras slāņiem, kas lielākoties iznīcināja vai sajauca iespējamos artefaktus, kas varētu daudz pastāstīt par šīm grupām.

Tomēr, balstoties uz citu līdzīgu kultūru attīstības loģiku, mēs varam droši apgalvot, ka viņi pastāvēja. Lai neradītu aizdomas par neuzticamu autorību, mēs atzīmējam, ka viss šīs sadaļas turpmākais konteksts ir nepierādīts stāstījums, ko autori izveidojuši tikai skaidrošanas nolūkā, lai parādītu lasītājam mūsu pieeju hipotēžu veidošanā gadījumos, kad zinātne cieš no faktu trūkuma.

Agrīnie ēģiptieši dzīvoja gar Nīlas ieleju, no Deltas līdz Augšēģiptei. Ciemi bija mazi (dažas simti līdz daži tūkstoši cilvēku) ar māliem būvētām mājām. Saimniecība balstījās uz apūdeņotu lauksaimniecību (kvieši, mieži, lins), papildinātu ar zveju, medībām un lopkopību. Dažas kopienas liecina par specializāciju, piemēram, pirmsdinastijas kapi ar bagātiem apbedījumiem.

Sociālā slāņošanās agrīnajos apmetņu laikos, kā dabīgs sabiedrību fenomens, notika jau toreiz un izpaudās preču daudzveidībā, ģimenes ikdienas patēriņā un kapu bagātībā ar rituāliem priekšmetiem. Attiecībā uz šo laiku ir grūti pat pieņemt kosmētikas vai rotaslietu izmantošanu, jo tās parasti bija vairāk saistītas ar rituālām, nevis personiskām vajadzībām.

The Oxford History Of Ancient Egypt (Diemžēl šis visaptverošais darbs nav brīvi pieejams, taču, ja jums ir patiesa vēlme dziļāk iedziļināties tēmā, mēs ļoti iesakām šo publikāciju)

Pilsētas, apmetnes un valsts veidošanās – īss pārskats...

Hierakonpolis (Nekhen)

Pilsētas un apmetnes

Hierakonpolis (Nekhen): Viens no lielākajiem pirmsdinastiskajiem centriem ar reliģiskām un administratīvām funkcijām, agrīniem tempļiem un elites kapenēm.

Abydos: Nekropole un rituālais centrs ar pierādījumiem par tāltirdzniecību un centralizētām apbedījumu vietām.

Naqada: Reģionālie centri ar keramikas darbnīcām un kapiem, kas atspoguļo sociālo hierarhiju.

Apmetnes bieži atradās gar Nīlas pietekām, kas atspoguļoja ūdens un zemes kontroli kā galvenos resursus.

Pirmsdinastiskais un agrīnais dinastiskais periods (Britannica – labi izstrādāts un detalizēts laikmeta pārskats; iesakām iepazīties, lai iegūtu padziļinātu izpratni)

Mēs dzirdam teikts: nav nepieciešams mūs steidzināt. Tagad ir pirmsdinastiskās valsts veidošanās un politiskās attīstības laiks!

Apmēram 3100. gadā p.m.ē. Augšējā un Lejas Ēģipte uzrāda apvienošanās pazīmes vienas valdības pakļautībā (tradicionāli Narmera/Menesa vadībā). Šī perioda apstākļi, vispārīgi un vēsturiski noteikti kā nepieciešami, bija klātesoši: nepieciešamība kontrolēt apūdeņošanas tīklus, aizsargāties no sirotājiem un klejotāju iebrukumiem, nodrošināt ekonomisko integrāciju (tirdzniecība, nodevas) un koncentrēt reliģisko varu vienās rokās (monarhija un tempļi kā administratīvie centri).

Vairākas arheoloģiskās vietas liecina par valsts attīstību: Narmera palete (rituālais apvienošanās simbols), nocietinājumi Hierakonpolē un Tell el-Farkhā, elites kapenes ar standartizētiem apbedījumu priekšmetiem un agrīnās rakstības formas (etiķetes, zīmes), kas norāda uz administratīvo uzskaiti.

Tagad ir īstais brīdis kartēt Ēģiptes attīstību kā valsti

Badārijas kultūra

Vēsturiskais fons

Badārijas kultūra (ap 5500–4000 g. p.m.ē.) attīstījās Vidusēģiptē, ap Badari (Asjūtas reģionā). To raksturo agrīnas lauksaimniecības apmetnes, vienkārša amatniecības specializācija un pirmie vara izmantošanas gadījumi, taču nav tiešu pierādījumu par politisku struktūru.

Šo periodu var uzskatīt par kultūras un ekonomisko pamatu vēlākajām Augšēģiptes sabiedrībām.

Pārejas periods

Naqadas I (Amratijas) periods, kas atradās Augšēģiptē (Naqada, Hierakonpola, Abīda), raksturojas ar augošu apmetņu hierarhiju, tāltirdzniecību ar Nūbiju, Sarkanās jūras reģionu un Levantu, raksturīgo melni sarkanās keramikas izplatību un agrīnām vietējām vadības formām. Katra apmetne bija suverēna, taču cieši sadarbojās ar citām.

Lejasēģiptē Maadi–Buto kultūra aizņēma Nīlas deltu (ap Maadi, Buto un Heliopolisu), un tai bija attīstīta tirdzniecība, īpaši ar Dienvidlevantu (atrasta kanaāniešu keramika). Apmetnes bija vienkāršas, ar mazāk monumentālu amatniecību nekā Naqadā.

Politiskā konsolidācija (ap 3500–3200 g. p.m.ē.)

Sociāli kulturālās attīstības gaitā varas veidošanās un tās centralizācija ir dabisks process. Šādas pārmaiņas redzamas Senās Ēģiptes pilsētās īsi pirms valsts izveidošanās – ap 3500–3200 g. p.m.ē., kad Augšēģiptes apmetnes paplašinājās ziemeļu virzienā. Pierādījumi ietver elites kapulaukus (Hierakonpola HK6, Abīdas U), nocietinātus centrus, proto-pilīšu struktūras un Mezopotāmijas motīvu (nišu fasādes, laivas, dzīvnieki, elites ainas) ietekmi.

Pastāvēja vairāki proto-karalisti, kas vēlāk kļuva nozīmīgi Ēģiptes valsts veidošanā: Abīda/Thinisa (Augšēģiptē, pie mūsdienu Girkas) — iespējams nākamais karaliskais centrs; Naqada — reliģiskais un kultūras centrs; Hierakonpola (Nekena) — galvenā rituālā un politiskā dienvidu galvaspilsēta; Nubta (Ombosa) — mazāks centrs netālu no Naqadas. Katrs no tiem kontrolēja apkārtējās apmetnes, balstoties uz radniecības saitēm un nodevām. Militārie un simboliskie motīvi uz paletēm liecina par augošu centralizācijas tendenci.

Augšēģiptē politiskā konsolidācija notika Thinisas/Abīdas un Hierakonpolas vadībā. Pierādījumos redzama karaliskā ikonogrāfija (Baltais kronis Augšēģiptei, Sarkanais kronis Lejasēģiptei), protohieroglifu rakstība (Abīdas U-j kaps, etiķetes, trauki), zīmogi un pārvaldības sistēmas. Starp pazīstamākajiem valdniekiem minami Skorpions I–II, Ka un Irijhors (dažkārt saukti par „nulltās dinastijas karaļiem”). Ziemeļu reģioni (Buto un Maadi) palika daļēji neatkarīgi līdz ap 3100 g. p.m.ē., kad tie tika pakļauti dienvidu spēkiem.

Lai iegūtu detalizētu pārskatu par Senās Ēģiptes vēsturi – no agrīnajām dinastijām līdz Ptolemaju periodam –, apmeklējiet mūsu rakstu „Senā Ēģipte jeb Saullēkta noslēpums”.

Mērvienības Senajā Ēģiptē

Šajā sadaļā mēs aplūkojam visas ēģiptiešu mērvienības, cenšoties izsekot to parādīšanos hronikās un iespējamās saiknes ar citām kultūrām.

Garuma vienības

Ēģiptiešiem bija labi attīstīta, plaši apstiprināta un standartizēta mērvienību sistēma. Tā bija cieši saistīta ar sabiedrības struktūru un institucionālo autoritāti, atspoguļojot centralizētu vienvaldnieka pārraudzību, kurš kontrolēja gan valsti, gan tās administratīvos mehānismus. Zemāk redzēsiet tabulu ar garuma vienībām un to aptuvenajiem ekvivalentiem mūsdienu mēros. Tālāk sniegsim arī papildu skaidrojumus un vairākus ļoti interesantus faktus — tāpēc palieciet kopā ar mums!

Šeit norādītās garuma vienības sakārtotas no mazākās līdz lielākajai.
Vienība	Ēģiptiešu nosaukums / transliterācija	Mazākās vienībās vai attiecība	Aptuvenā mūsdienu vērtība
Pirksts / pirksta platums	ḏbꜥ (dažkārt transliterēts kā dbʿ, „pirksts“)	pamata vienība (1)	~ 1,875 cm (t. i., 0,01875 m)
Plauksta	šsp (shesep)	4 pamata vienības	~ 7,5 cm (0,075 m)
Roka / rokas platums	ḏrt (bieži „roka“)	5 pamata vienības	~ 9,38 cm (0,0938 m)
Dūre	ḫfꜥ (vai ꜣmm)	6 pamata vienības	~ 11,25 cm (0,1125 m)
Mazais šats / šat nḏs	šꜣt nḏs	3 plaukstas (12 pamata vienības)	~ 22,5 cm (0,225 m)
Lielais šats / pusolekts	šꜣt ꜥꜣ (pḏ nḥs / pḏ nꜣs)	3,5 plaukstas (vai 14 pamata vienības)	~ 26,2 cm (0,262 m)
Pēda	ḏsr (bieži „pēda“ vai „saliekta roka“)	4 plaukstas (16 pamata vienības)	~ 30 cm (0,30 m)
Remens	rmn	5 plaukstas (20 pamata vienības)	~ 37,5 cm (0,375 m)
Mazais / īsais olekts (meh nḏs)	mḥ nḏs	6 plaukstas (24 pamata vienības)	~ 45 cm (0,45 m)
Karaliskais / svētais olekts	mḥ (bieži mḥ nswt — „karaliskais olekts“)	7 plaukstas (28 pamata vienības)	~ 52,3 – 52,5 cm (0,523–0,525 m)
Senu (dubultais karaliskais olekts)	-	14 plaukstas (56 pamata vienības)	~ 105 cm (1,05 m)
Het (nūja)	ḫt	100 olekšu	~ 52,3 m (t. i., 100 × karaliskais olekts)
Ha-ta („lauka garums“)	-	~ 10 het (~ 1000 olekšu)	~ 520 m (atkarībā no laikmeta vai reģiona)
Iteru	-	20 000 karalisko olekšu	~ 10,5 km (10 500 m)

Mērvienību rašanās un galvenie pielietojumi

Karaliskais elkonis (meh-nswt / mahe)

- Senā valsts, ~2700 g. p.m.ē. (Džosera pakāpju piramīda)
- Arhitektūras mērījumi liecina par karaliskā elkoņa (~52,3–52,5 cm) izmantošanu, kas tika sadalīts 7 plaukstās × 4 pamatelementos.

Plaukstas, pirksti (pamata vienības), falangas (“shesep”, “djebâ” u.c.)

- Agrīnais dinastiskais / Senās valsts periods (~III gadu tūkstoša sākums p.m.ē.)
- Plauksta = 4 pirksti u.c.; redzams mēru nūjās un arhitektūras plānos. Palermo akmens min Nīlas plūdu augstumu kā “6 elkoņi un 1 plauksta” agrīnā dinastiskā periodā.

Sasietas auklas / ha‘t (zemes mērīšanas auklas)

Vidējā valsts vai, iespējams, agrāk, bet skaidri pierādīts Vidējās valsts laikā (~2000–1800 g. p.m.ē.)
Tika izmantotas zemes un attālumu mērīšanai u.c. mērķiem.

Sekeds (piramīdu sānu slīpuma mērs)

Senā valsts, Lielā piramīda (~2550 g. p.m.ē.), piem., Hufu piramīda.
Sekeds apmēram 5 plaukstas un 2 pirksti ir aprēķināts, balstoties uz mūsdienu mērījumiem.

Lielu attālumu mērīšana / khet (100 elkoņi u.c.)

Senā valsts, izmantots zemes mērīšanā un arhitektūrā; nūjas, auklas u.c.

Ēģiptes un Šumeru mērvienību salīdzinājums

Mēs cenšamies izsekot saikni starp Šumeru un Ēģiptes mērvienībām, taču, godīgi sakot, šī pieeja nav zinātniski precīza vai pilnīgi pieņemama, tāpēc šo mēģinājumu vajadzētu uztvert kā tīri eksperimentālu.

Kubitālās vienības ir līdzīgas	- Ēģiptes karaliskais kubits ~52,3–52,5 cm; Šumeru Nippuras kubits ~51,8–52 cm.
	- Šīs līdzības var atspoguļot neatkarīgu attīstību, kas balstīta uz cilvēka ķermeņa proporcijām, nevis tiešu aizgūšanu; ģeogrāfiska tuvība vai tirdzniecība varēja veicināt ideju apmaiņu, taču tieši (tekstuāli vai arheoloģiski) pierādījumi par aizgūšanu ir reti.
Apakšvienības	- Abas sistēmas kubitu sadalīja mazākās vienībās (plaukstās, pirkstos vai to ekvivalentos) – līdzīga dalījuma struktūra.
	- Precīzā struktūra tomēr atšķīrās; piemēram, Ēģiptē kubitu veidoja 7 plaukstas × 4 pirksti = 28 pirksti, savukārt Šumeru nūjai dažos avotos bija 30 “pirksti”. Tādējādi struktūra ir līdzīga, bet ne identiska.
Nūju / standarta mēru izmantošana	- Abas kultūras izmantoja fiziskus garuma standartus, piemēram, Nippuras vara sakausējuma nūju un Ēģiptes kubitu nūjas, kas atrastas kapenēs (piemēram, Majas vai Has).
	- Nav pierādījumu, ka Ēģiptes nūjas būtu Mesopotāmijas kopijas vai otrādi; atšķīrās arī materiāls, kalibrācija un lietošanas konteksts.
Laika pārklāšanās	- Abas sistēmas ir dokumentētas 3. gadu tūkstotī p.m.ē.: Šumeru standarti (~2650 p.m.ē.), Ēģiptes karaliskais kubits Vecās valsts laikā (~2700 p.m.ē.) utt.
	- Laika pārklāšanās pati par sevi nepierāda kultūras difūziju; nozīmīga ir ģeogrāfiskā atdalītība un saziņas raksturs. Nav neviena nepārprotama Mesopotāmijas teksta, kurā teikts: “mēs pieņēmām Ēģiptes kubitu” vai otrādi.
Tirdzniecība / kultūras mijiedarbība	- Ir pierādījumi par tirdzniecības tīkliem Tuvajos Austrumos, kas varēja veicināt mērvienību ideju izplatīšanos. Svaru tehnoloģijas parāda līdzīgus difūzijas modeļus; piemēram, bronzas laikmeta svaru sistēmās Rietumeirāzijā bija līdzīgas vienības.
	- Tomēr precīzie mērvienību standarti parasti bija vietēji un izturīgi pret ārējo ietekmi, ja vien nebija politiskas vai ekonomiskas dominances. Daudzas mērvienības attīstījās konverģenti (cilvēki mērīja pēc ķermeņa proporcijām, virvēm, nūjām u.c.), nevis caur tiešu aizgūšanu.

Ir labi zināms, ka gan ēģiptieši, gan šumeri izmantoja kubita mēroga vienības ar līdzīgu garumu un jau 3. gadu tūkstotī p.m.ē. lietoja fiziskus stieņus un standartmērus. Ēģiptes karaliskais kubits un Šumeru kubits bija līdzīgās vērtībās (≈52 cm un ≈51,8 cm), kas liecina, ka tie varētu būt balstīti uz līdzīgiem antropometriskiem pamatiem (piemēram, rokas garumu). Tomēr nav pārliecinošu pierādījumu, ka viena civilizācija būtu aizņēmusies šo standartu no otras. Attiecībā uz citām vienībām (platība, tilpums, svars) ir vairāk pierādījumu par neatkarīgu attīstību, bet arī par vēlākas standartizācijas ietekmi, ko varēja iedvesmot plašāka Tuvo Austrumu prakse. Dažos gadījumos mērvienību sistēmas liecina par ideju izplatību (piemēram, svaru, līdzsvaru un standartizētu preču izmantošanu), taču precīzas vienību atbilstības un kalibrācija, visticamāk, bija vietējas vai pielāgotas, nevis tieši kopētas.

Šis raksts ir daļa no plašas publikācijas. [Doties uz pilno versiju →]