Roma – kultūras fons, kas noteica tās mēru sistēmu

Šī nodaļa iepazīstina ar Senās Romas kultūras fonu, kas kalpoja par pamatu tās mēru sistēmas attīstībai.

Romas ceļš uz mērīšanas standartu izveidi

Lai ieviestu standartus, ir vajadzīgi noteikti apstākļi. Kādi tie ir?

Ja aplūkojam Romas izveides agrīno posmu no globālās vēstures skatpunkta, redzam, ka tā nebija viena no pasaules senākajām kultūrām. Šis fakts pat varēja būt izdevīgs (Romai un tās iedzīvotājiem tajā laikā), jo daļa sabiedrības mehānisma elementu jau bija izgudroti, un Romai atlika tos tikai pārņemt un integrēt savā sistēmā.

No sociāli kultūras viedokļa jebkuras standartizācijas priekšnoteikumi vienmēr rodas no sabiedrības iekšējām attiecību vajadzībām.

Ko tas nozīmē? Piemēram, iedomāsimies ainu, kur dzīvo divas kaimiņu ģimenes.

Vai jūs domājat, ka tām ir nepieciešama ļoti sarežģīta sistēma, lai apmainītos ar vienkāršām precēm, nevis vienkārši veiktu gadījuma apmaiņu pēc vajadzības?

Cits piemērs parādās tirdzniecības operāciju ķēdē. Viena persona pārdod preci kaimiņam, tas to pārdod tālāk trešajai personai, kura savukārt nogādā to tālāk, lai pārdotu citā vietā.

Šajā pēdējā shēmā varam rekonstruēt nosacījumus, kas nepieciešami šāda priekšmeta dzīves ciklam. Tieši šādā kontekstā rodas priekšnoteikumi tirgus instrumentu izveidei – tas noved pie mēru sistēmu, naudas sistēmu, vienošanās noteikumu un daudzu citu blakus mehānismu rašanās, kas veicina tirdzniecību un sociālo mijiedarbību šādā iedomātā sabiedrības mehānismā.

Ko mēs zinām par mērīšanas vienībām agrīnajā Romā?

Romieši pieņēma vairākas grieķu mērīšanas vienības.

Iepazīsim tās: Digitus (pirksts), Pes (pēda), Palma (plauksta), Uncia (colla), Cubit (olekts), Gradus (solis), Passus (dubults solis).

Šīs vienības tika aizgūtas no grieķu pilsētvalstīm (polisēm), kas atspoguļo grieķu kultūras un tirdzniecības ietekmi uz agrīno romiešu sabiedrību.

Romai paplašinoties, parādījās reģionālas atšķirības mērīšanas standartos (piemēram: Pes Monetalis – aptuveni 296 mm, lietots monetāros kontekstos; Pes Drusianus – aptuveni 333 mm, lietots dažās provincēs, īpaši Lejas Germānijā; Pes Atticus – aptuveni 300 mm, lietots Atikā). Šīs atšķirības bija saistītas ar vietējiem paradumiem, praktiskām vajadzībām un dažādu kultūru integrāciju augošajā Romas impērijā.

Varbūt ir pienācis laiks atklāt patiesos zelta standartus — vai esat kādreiz dzirdējis, no kurienes radies termins “zelta standarts”?

Mēs jau īsi pieskārāmies agrīnajam Romas periodam, taču šeit ir piemēroti norādīt uz pagrieziena punktu apstākļu veidošanā, kurus tik bieži pieminam un kas noveda pie pašas standartizācijas. Un tas ir slavenais un labi zināmais “Divpadsmit Romas galdu” likums.

Kaut arī netieši, šīs Divpadsmit tabulas kļuva par nulles atskaites punktu visiem turpmākajiem Romas attīstības ceļiem — gan tiesību jomā, gan daudzās citās kultūras struktūrās, tostarp mērvienību apvienošanā.

Formālie standartizācijas centieni (aptuveni 1. gs. p.m.ē. – 1. gs. m.ē.). Minētajās tabulās tika noteikta maģistrātu un zemes mērnieku loma, un ar laiku evolucionāri tika pieņemts lēmums apvienot izmantotās vienības. Tika izmantoti tādi instrumenti kā groma — mērīšanas ierīce, lai noteiktu vienotus mērījumus zemes sadalē un būvniecībā.

Saskaitot standartizētās vienības, var izveidot īsu sarakstu: Pes (pēda) – aptuveni 296 mm; Uncia (colla) – viena divpadsmitā daļa no pēdas, aptuveni 24,6 mm; Mille Passus (jūdze) – 1 000 soļu, aptuveni 1 480 metri; Actus – platības vienība, 120 pēdas × 120 pēdas; Jugum – zemes platības vienība, aptuveni 2 523 m².

Ja cienījamais lasītājs vēlas uzzināt vairāk par Romas Divpadsmit galdiem, viņš var apmeklēt šo rakstu...

Mēs solījām atklāt, no kurienes nāk izteiciens “zelta standarts”?

Reiz kāds vīrs pamodās ar smagām galvassāpēm. Iespējams, viņš vakar bija pārāk daudz iedzēris — mēs to nezinām, taču... imperators Augusts uzcēla pieminekli Romas forumā, kas iezīmēja visu Romas ceļu sākumpunktu, simbolizējot attālumu centralizāciju un standartizāciju visā impērijā.

Zemāk esošajā tabulā varat apskatīt Romas standartizētās mērvienības, kas tika izmantotas Romas impērijas periodā (pirms tās sadalīšanas).

Senās Romas zelta mēri
Vienības nosaukums Attiecība pret metru Sadalījums Izmantošanas mērķis
Garums, romiešu pēda (Pes) Aptuveni 0,296 m Sadalīta 12 uncia (collās), katra aptuveni 24,6 mm Standarta vienība garuma mērījumiem būvniecībā, zemes sadalē un ikdienas dzīvē.
Garums, romiešu jūdze (Mille Passus) 1 000 soļu, aptuveni 1 480 metri - Standarta vienība attālumu mērīšanai uz Romas ceļiem.
Svars, romiešu mārciņa (Libra) Aptuveni 0,3289 kg Sadalījums: 12 uncia (uncēs), katra aptuveni 27,4 g Standarta vienība svara mērījumiem tirdzniecībā un apmaiņā.
Tilpums, romiešu šķidruma mērs (Sextarius) Aptuveni 0,546 litri - Standarta vienība šķidrumu mērīšanai, aptuveni atbilst vienai pintei.

Romas mērvienību kopsavilkums

Mēs uzskaitījām galvenos Romas mērvienību sistēmas nosacītos elementus, un šeit būtu jāapkopotu vienības, lai saglabātu saskaņu ar raksta tematiku.

Romas mērvienības: izcelsme, attīstība un pielietojums
Vienības nosaukums Izcelsme Standartizācija Pielietojums Piezīmes
Pes (Romas pēda) Romas pēda (pes) bija ietekmēta no grieķu un etrusku mērvienībām. Imperatora Augusta laikā pes monetalis tika standartizēta līdz aptuveni 296 mm. Izmantota būvniecībā, zemes mērīšanā un ikdienas dzīvē. Reģionālās variācijas: dažās provincēs, piemēram, Lejasvācijā, tika izmantota pes Drusianus, kas bija aptuveni 333 mm gara.
Uncia (Colla vai Unce) Atvasināta no Romas pēdas, uncia bija viena divpadsmitā pēdas daļa. Standartizēta līdz aptuveni 24,6 mm. Izmantota gan garuma, gan svara mērīšanai. Mantojums: mūsdienu angļu vārds “inch” (colla) cēlies no uncia.
Mille Passus (Romas jūdze) Romas jūdze balstījās uz attālumu, kas tika veikts 1 000 soļos. Noteikta kā 5 000 Romas pēdu, aptuveni 1 480 metri. Izmantota attālumu mērīšanai uz Romas ceļiem. Mantojums: mūsdienu jūdze cēlusies no Romas mille passus.
Jugum (Akrs) Jugum bija zemes platības mērvienība. Definēta kā 240 × 120 Romas pēdas, aptuveni 2 523 kvadrātmetri. Izmantota lauksaimniecībā un zemes sadalē. Mantojums: angļu termins “acre” (akrs) ir cēlies no jugum.
Libra (Mārciņa) Romas mārciņa (libra) bija svara mērvienība. Noteikta kā aptuveni 328,9 grami. Izmantota tirdzniecībā un preču apmaiņā. Mantojums: saīsinājums “lb” mārciņai cēlies no libra.
Sextarius (Šķidrumu mērs) Sextarius bija šķidruma tilpuma mērvienība. Definēta kā viena sešpadsmitā amforas daļa, aptuveni 0,546 litri. Izmantota vīna un eļļas mērīšanai. -
Pertica (Mērstienis) Pertica bija mērstienis, ko izmantoja Romas zemes mērnieki. Parasti tā bija vienāda ar 10 Romas pēdām, aptuveni 2,96 metri. Izmantota zemes mērīšanā un būvniecībā. -
Groma (Mērīšanas instruments) Groma bija Romas mērīšanas instruments. Izstrādāta, lai nodrošinātu taisnus leņķus zemes mērīšanā. Izmantota ceļu un ēku plānošanā un būvniecībā. -

Mēs iepriekš norādījām, ka standartizācija vienmēr aptver teritoriju, kurā stiepjas valdnieka vara. Bet kas notiek vietās, kur šādi standarti jau pastāvēja? Vai vietējie sociālie noteikumi un tiesības kopā ar tradicionālajiem standartiem tiek pilnībā aizstāti ar iekarotāja uzspiestajiem noteikumiem (pakļauto valstu gadījumā)?

Šķiet, ka šeit ir piemērots brīdis novērst skatienu no Romas un pievērsties Tuvajiem Austrumiem, mūsdienu Izraēlai, ebreju karaļvalsts krišanas laikā Romas impērijas varā.

Lai uzzinātu vairāk par Romas mērvienībām, iesakām: ROMAN SURVEYING (pirmoreiz publicēts kā *Elementos de ingeniería romana* [Romas inženierijas elementi], Eiropas kongresa “Las obras públicas romanas” [Romas sabiedriskie darbi] materiālos, ISBN 84-688-8190-2, lpp. 25–68, Taragona, 2004. gada 3.–6. novembris).

Diemžēl šis darbs nav pieejams bez maksas, taču, ja jūs interesē padziļināti pētījumi, ļoti iesakām grāmatu: *Surveying Instruments of Greece and Rome* (M. J. T. Lewis, Hullas Universitāte).

Šis raksts ir daļa no plašas publikācijas. [Doties uz pilno versiju →]

Paskaidrojošs izdevums, kas aptver mērīšanas metodoloģijas un mērvienību attēlojuma pamatus.

Arheoloģisks pārskats par Nabta Playa kultūru šī raksta kontekstā (mērvienības dažādās kultūrās).

Pārskats par Sumeras valsts sociālo hierarhiju, administrāciju un ekonomisko organizāciju.

Pārskats par seno ēģiptiešu kultūru un sabiedrības struktūru, koncentrējoties uz tās mērīšanas sistēmām.

Visaptverošs pārskats par Senās Grieķijas sociokulturālo fonu un to, kā no tā tika atvasinātas tās mērīšanas sistēmas.

Pirmsvēsturiskā Israēla valsts un tās kultūras pamatstruktūra, uz kuras balstās mērījumi un to standartizācija.

Šī nodaļa ir veltīta divām kultūrām — Babilonijai un Persijai — un šeit mēs atklājam, kāpēc...

Šeit mēs atgriežamies pie kultūras, kas jau pagājusi, bet aplūkota no cita skatpunkta...

Persijas kultūras fons sakņojas Asīrijas karalistē; īss pārskats atklās sociokulturālos krustpunktus un mantojumu, kas no tās pārmantots...

Mēs esam izgājuši cauri daudzām kultūrām, un pasaulei vēl nav gala. Mūsu ceļojums turpinās — šoreiz...

Iepriekš aprakstītā Indas (Harapas) civilizācija ir tikai viena no sociāli kultūras parādībām, kas veidojās, balstoties uz šī reģiona protoradniecīgām kultūrām. Šajā sadaļā mēs iepazīsimies ar vairākām no tām.

Šajā sadaļā mēs centīsimies apvienot visus mūsu pietekas vienā rezultātu upē — no pirmatnējām kultūrām līdz organizētām valstīm — un novērtēt, vai mūsu pieņēmumi, kas balstīti uz nepilnīgām un, iespējams, spekulatīvām analītiskām metodēm, ir izrādījušies pareizi.

Šī nodaļa ved lasītāju cauri reģionam, ko šodien pazīstam kā Ķīnu. Protams, mūsu galvenā interese ir šīs kultūras mērvienību sistēmu izpēte — bet kāpēc neizmantot iespēju atklāt arī ko vairāk?

⛩️ Cjiņas impērija (Cjiņas dinastija, 221–206 p.m.ē.) un ⛩️ Haņas impērija (Rietumu Haņa, 206 p.m.ē.–9 m.ē.; Austrumu Haņa, 25–220 m.ē.): īss ievads.

Šajā sadaļā mēs piedāvājam cienījamam lasītājam iepazīties ar Šanu dinastijas laikmeta pamatiem — tās valsts organizāciju, tā laika metroloģisko praksi un vairākiem citiem interesantiem šīs senās ķīniešu civilizācijas aspektiem.