Babilona – tik leģendāra, tik mistificēta
Šeit ir brīdis, kad mums jāpaskatās atpakaļ – uz kultūru, par kuru jau runājām, bet no cita skatpunkta.
Īss atgādinājums:
❗ Šumeri — pamata civilizācija. Laika periods: ~4000–2300 g. p.m.ē. Galvenās pilsētas: Uruka, Ura, Lagaša, Eridu, Nippura. Valoda: šumeru (izolēta, nesemītiska).
- Inovāciju līmenis: nepārspējams — pasaulē pirmā zināmā sistematizētā kultūra.
Galvenie sasniegumi
- Rakstība: ķīļraksts uz māla plāksnītēm — nodrošināja administrāciju, līgumus, mērījumus un astronomiju. Matemātika: izgudroja sešdesmitnieku (base-60) sistēmu, kas kļuva par visu Mezopotāmijas aprēķinu pamatu. Metrologija: izstrādāja pirmo vienoto mērījumu sistēmu — garuma, tilpuma un masas mēriem, tostarp šumeru elkoņa (~0,497 m), minas un šekeļa vienības. Arhitektūra un mērniecība: kanālu apūdeņošanai bija nepieciešama precīza ģeometrija, kas deva sākumu protoinženierijai. Astronomija: reģistrēja debess ķermeņu kustības; agrīnās zikurātu celtnes tika astronomiski orientētas.
Kultūras būtība
- Šumeru pasaules uzskats bija tehnisks un pragmatisks — dievi valdīja pār dabu, bet cilvēki valdīja pār kārtību.
Šī kārtības izjūta caur mērīšanu ir galvenais mantojums, ko pārmantoja Babilona.
❗ Akadas impērija — Apvienotāja. Laika periods: ~2334–2154 g. p.m.ē. Dibinātājs: Sargons no Akadas.
- Valoda: akadiešu (semītiska). Nozīme: pirmā impērija — apvienojot šumeru pilsētvalstis zem vienas varas.
Ietekme
- Pilnībā pārņēma šumeru zinātni: ķīļrakstu, matemātiku un metrologiju. Ieviesa administrāciju akadiešu valodā — apvienojot šumeru ciparus ar semītu gramatiku.
- Standartizēja svarus un mērus visā Mezopotāmijā.
- Radīja pamatu vēlākajai Babilonas pārvaldei — birokrātijai, arhīviem un kodificētai likumdošanai (agrīnie Hamurabi kodeksa priekšteči).
Vecbabilonas periods — Sistematizētāji
Kā jau redzējām, Babilonas karaliste neradās tukšumā — tās pastāvēšanu noteica vēsturiska neizbēgamība. Tālākie punkti to tikai uzsvērs.
Karaļa Hamurabi valdīšanas laikā (r. 1792–1750 g. p.m.ē.) jau pastāvēja labi attīstīts valodas modelis — akadiešu valoda tās babiloniešu dialektā — kuru valdnieks turpmāk pilnveidoja un standartizēja oficiālai lietošanai.
Pēc karaļa rīkojuma tika izstrādāts un pasludināts slavenais Hamurabi kodekss. Tas kalpoja ne tikai kā tiesību teksts, bet arī kā standartizētu mēru un vērtību katalogs — attiecībā uz graudiem, zemi un darbu.
Protozinātniskā babiloniešu domas attīstība lika nākamajām paaudzēm saglabāt un pilnveidot šumeru sešdesmitnieku aritmētiku, izstrādājot kvadrātu, kubu un apgriezto vērtību tabulas — īstu protoalgebras formu, kas veidoja strukturētu zināšanu bāzi turpmākai attīstībai.
Metru sistēma, jau labi pazīstama ar savām vienībām — elkonis (kuš) ≈ 0,497 m; šekelis ≈ 8,4 g; mina = 60 šekeļi (≈ 504 g); talants = 60 minas (≈ 30,2 kg); un tilpuma mēri (gur, sila, ban) — veidoja graudu un šķidrumu tirdzniecības pamata vienības.
Turpinājās šumeru ilgtermiņa debesu novērojumu uzskaite, taču tagad tā tika sistematizēta kalendāra vajadzībām.
Liela daļa mūsu mūsdienu zināšanu par šumeru civilizāciju ir saglabājusies pateicoties Babilonas ierakstiem.
Tagad par mērvienībām? Sekojiet mums...
| Vienība | Aptuvenais ekvivalents | Piezīmes / atsauces |
|---|---|---|
| Olekte (kuš / ammatu / ammûtu) | ~ 0,50 m | Neo-Babilonijas tekstos olekte ir norādīta kā apmēram 0,5 m. |
| 1/24 olektes (šu-si / ubânû) | ~ 0,0208 m | Kā daļēja apakšvienība: olekte ÷ 24 ≈ 0,5 m / 24 ≈ 0,0208 m |
| gi / qânu (garuma vienība = 7 olektes) | ~ 3,5 m | 7 × olekte (~0,5 m) = ~3,5 m |
| Garuma vienība “GAR” (14 olektes) | ~ 7 m | 14 × olekte ≈ 7 m |
| Sistēma | Vienības un pārveidojumi | Aptuvenā platība m² |
|---|---|---|
| Niedre (mazās vienības) | piem. kuš × kuš utt. | piem. 7 kv. olektes ~ 1,75 m² |
| Sēkla / lielākā sistēma | piem. ban, gur platības mērs | piem. gur platība ≈ 13 500 m² |
| Vienība | Attiecība / sakarība | Aptuvenais metriskās sistēmas ekvivalents | Piezīmes / atsauces |
|---|---|---|---|
| Grauds (še / uḫṭatu) | pamats, ļoti maza vienība | ~ 0,0000466 kg (≈ 46,6 mg) | Balstīts uz artefaktu vidējo svaru no Uras un Nippuras |
| Šekelis (šiqlu / gin₂) | 1 šekelis = ~ 8,40 g | ~ 0,00840 kg | Standarts Mezopotāmijas tabulās |
| Mina (manû) | 60 šekeļi | ~ 504 g | 60 × 8,40 g = ~504 g |
| Talants (bītu / biltu / gun₂ / kakaru) | 60 minas | ~ 30,2 kg | 60 × 504 g = ~30,2 kg |
| Vienība | Attiecība / reizinātāji | Aptuvenais metriskās sistēmas ekvivalents | Piezīmes / atsauces |
|---|---|---|---|
| sila₃ / qa | pamata tilpuma vienība | ~ 1 litrs | „Sila” bieži tiek pielīdzināta apmēram 1 litrām Mezopotāmijas rekonstrukcijās. |
| ban₂ (sūtu) | 6 × sila | ~ 6 L | 6 × 1 L = 6 L |
| PI / pānu | 6 ban₂ = 36 L | ~ 36 litri | 6 × 6 L = 36 L |
| gur / kurru | 5 × PI = 180 L | ~ 180 litri | 5 × 36 L = 180 L |
Šie pārveidojumi ir aptuveni — senie mēri atšķīrās atkarībā no reģiona un laikmeta.
- Babiloniešu (īpaši Neo-Babiloniešu) sistēmas bieži saglabāja vecos šumeru standartus.
- Tilpuma vienības bieži bija saistītas ar ūdens svaru, tādēļ sila ≈ 1 litrs tiek uzskatīta par vispārpieņemtu pieņēmumu.
Šis raksts ir daļa no plašas publikācijas. [Doties uz pilno versiju →]
Paskaidrojošs izdevums, kas aptver mērīšanas metodoloģijas un mērvienību attēlojuma pamatus.
Arheoloģisks pārskats par Nabta Playa kultūru šī raksta kontekstā (mērvienības dažādās kultūrās).
Pārskats par Sumeras valsts sociālo hierarhiju, administrāciju un ekonomisko organizāciju.
Šī nodaļa ir veltīta divām kultūrām — Babilonijai un Persijai — un šeit mēs atklājam, kāpēc...
