Kad mēs runājam par Persiju...

Persijas kultūras saknes meklējamas Asīrijas karaļvalstī, un īss pārskats atklāj sociāli kulturālos mijiedarbības punktus un mantojumu, kas no tās tika pārmantots.

Asīrija un Persija veido nākamo izšķirošo posmu pēc Babilonijas seno Tuvo Austrumu civilizācijas nepārtrauktībā.

Vērīgais lasītājs pamanīs: pirmais gadu tūkstotis p.m.ē. ir cieši savijies ar civilizācijām, kur viena sabrūk — atstājot savus sasniegumus — lai dotu vietu citai, un šajā procesā visi tā laika dalībnieki spēlē savu lomu.

Uz skatuves — asīrieši. Pirms Persijas uzplaukuma Asīrija dominēja Mezopotāmijā. Tās galvaspilsētas (Ašūra, Nīnive, Kalhu/Nimruda) izveidoja augsti birokratizētu impēriju.

🏰 Asīrieši pārmantoja un pilnveidoja babiloniešu administratīvās un metrologiskās sistēmas:

– Standartizētie svari (šeķelis, mina, talants).

– Garuma mērvienības (elkonis, dubultelkonis), pielāgotas babiloniešu sešdesmitnieku sistēmai.

– Militārajā un apūdeņošanas inženierijā bija nepieciešami precīzi tilpuma mērījumi (graudiem, eļļai un būvmateriāliem).

Asīrijas valsts bija sadalīta karaļa provincēs ar pārvaldniekiem (šaknu), nodokļu reģistriem un tempļu arhīviem. Šis birokrātiskais modelis tieši iedvesmoja vēlākās Ahemenīdu administrācijas izveidi.

🌱 Pirms Persijas karaļvalsts izveidošanās (pirms 550. g. p.m.ē.):

Persiešu ciltis cēlušās no indo-irāņu migrācijām (2. gadu tūkstotis p.m.ē.). 8. gadsimta beigās p.m.ē. tās apmetās Parsa reģionā (mūsdienu Fārsa) mediāņu pārraudzībā. Galvenās ciltis, kuras min Herodots un ķīļrakstu avoti:

– Pasargadieši — vadošā cilts (Kīra II dzimta).

– Marafiji un Maspiji — sabiedrotās dižciltīgās dzimtas.

– Mazākas radniecīgas grupas: kosēji, sagarti un elīmieši.

Kultūras ziņā agrīnie persieši apvienoja irāņu klejotāju tradīcijas ar elamiešu un Mezopotāmijas administratīvajām sistēmām — radot sinhrētisku pamatu Ahemenīdu impērijai.

🏰 Ahemenīdu Persijas karaļvalsts (apm. 550–330 p.m.ē.)

Būtu lietderīgi aplūkot valsts sabiedrisko struktūru. Kīra Lielā valdīšanas laikā impērija apvienoja medus, elamiešus un mezopotāmiešus. Dārijs I vēlāk institucionalizēja satrapiju sistēmu — reģionālās pārvaldības vienības (20–30), katrai ar nodokļu kvotām, karaļa ceļiem un garnizoniem.

Svarīga informācijas nodošanas sastāvdaļa bija karaļa pasta dienests un Karaļa ceļš (Sūza–Sardisa, ~2700 km). Trīsjūgā administrācija (senpersiešu, elamiešu un akadiešu valodās), lai arī ne pārāk ērta pārvaldībai, bija nepieciešama pārejas periodā valodas un politiskās vienotības nodrošināšanai.

Tāpat kā jebkurā attīstītā sabiedrībā, sociālā slāņošanās ieņēma savu vietu valsts organizācijā. To var iedalīt šādi: karaļa ģimene un aristokrātija (galma dižciltīgie), militārā elite (“Nemirstīgo” pulks), garīdzniecības un rakstvežu kārta (elamiešu un aramiešu rakstveži), kā arī amatnieki un vienkāršie iedzīvotāji.

Provincēs dzīvojošās tautas saglabāja kultūras autonomiju, pildot nodevu pienākumus.

Reliģija bija centrēta ap zoroastrismu, kas uzsvēra ētisko dualismu (Aša pret Družu) un ietekmēja valsts ideoloģiju — “karalis ar Ahura Mazdas žēlastību”.

Laiks vienībām...

Šeit mēs piedāvājam salīdzinošu tabulu, kas norāda vienību izcelsmi un to pielietojumu valstībā.

Persijas garuma vienības
Vienība	Avots	Aptuvenais mūsdienu ekvivalents	Piezīmes
Elkonis (Arš)	Babilonijas	≈ 0,525 m	Izmantots būvniecībā un arhitektūrā.
Parasangs	Medu/Iraniešu	≈ 5,5 km	Standarts ceļojumu un militāro attālumu mērīšanai.

Persijas platības vienības
Vienība	Avots	Aptuvenais mūsdienu ekvivalents	Piezīmes
Bultas šāviens (līdzīgs plētronam)	Irāņu-grieķu koplietošana	≈ 0,04 ha	Zemes mērīšana nodokļu sistēmā.

Persijas masas vienības
Vienība	Avots	Aptuvenais mūsdienu ekvivalents	Piezīmes
Šekelis	Babilonijas mantojums	≈ 8,4 g	Sudraba pamatā esoša tirdzniecības vienība.
Mina	60 šekeļi	≈ 504 g	Administratīva masas vienība.
Talants	60 min	≈ 30,2 kg	Impērijas kase standarts.

Persijas tilpuma vienības
Vienība	Avots	Aptuvenais mūsdienu ekvivalents	Piezīmes
Artaba (sausajām precēm)	Persiešu	≈ 51 L	Izmantota graudiem; vēlāk kalpoja par hellēnistiskā modija pamatu.
Amfora „Homēra” tipa (šķidrumiem)	Mezopotāmijas	≈ 220 L	Izmantota karaļa noliktavās.

Persija izcēlās starp visiem saviem priekštečiem kā izcils empīriskas pieejas piemērs iekaroto teritoriju pārvaldībā, un šos principus var apkopot vairākās tēmās:

- Efektīva nodokļu sistēma un vienoti svari un mēri.

- Infrastruktūra: kanāli, ceļi un pasta stacijas.

- Tirdzniecības tolerance: daudzvalodu un daudzvalūtu impērija.

- Kultūras izplatība: no Indas līdz Egejas jūrai — viņu metrologija vēlāk ietekmēja grieķu, Seleikīdu un islāma sistēmas.

Taču, tāpat kā jebkurš izgudrojums, tās bērnišķīgās kļūdas un nenovērtētie trūkumi veicināja protoimpērijas sabrukumu. Impērijas vienmēr mirst...

Šis raksts ir daļa no plašas publikācijas. [Doties uz pilno versiju →]